Zinātnieki ir noteikuši karstuma slieksni, kad cilvēka ķermenis vairs nespēj efektīvi sevi atdzesēt ikdienas aktivitāšu laikā. Izrādās, ka šis kritiskais slieksnis var būt ievērojami zemāks, nekā mēs varam iedomāties.
Kā ziņo "Science Alert", Pensilvānijas Universitātes pētnieki izpētīja karstuma ietekmi uz ķermeni dažādos mitruma līmeņos.
Kad ķermenis pārkarst, sirds strādā intensīvāk, un ķermenis zaudē šķidrumu ar sviedriem. Ilgstoša atrašanās augstā temperatūrā var izraisīt karstuma dūrienu.
Eksperiments parādīja, ka 100% mitruma apstākļos temperatūra aptuveni 31 grāds pēc Celsija kļūst kritiska. 60% mitruma apstākļos šī temperatūra paaugstinās līdz 38 grādiem pēc Celsija.
Sausā gaisā sviedri iztvaiko ātrāk un efektīvāk atdzesē ķermeni. Tomēr ķermeņa spēja svīst ir ierobežota.
