Laiks, kad mēs pamostamies, patiešām būtiski ietekmē visas mūsu dzīves jomas, sākot no garastāvokļa un produktivitātes līdz pat fiziskajai un garīgajai veselībai.
Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēkiem ar agru hronotipu jeb tā sauktajiem "cīruļiem", kuri ceļas agrāk un ir visaktīvākie dienas pirmajā pusē, ir labāki veselības rādītāji un viņi dzīvo ilgāk nekā "pūces", kuras ir pieradušas iet gulēt un mosties vēlāk.
Atzinumi ir balstīti uz plaša mēroga pētījumu, kurā piedalījās 433 268 cilvēki vecumā no 38 līdz 73 gadiem. Zinātnieki vidēji sešarpus gadus novēroja viņu veselību, analizējot nāves cēloņus. Pēc tādu faktoru kā vecums, dzimums, neveselīgi ieradumi, ķermeņa masas indekss un miega ilgums ņemšanas vērā pētnieki atklāja likumsakarību: naktsputniem bija par 10 % lielāks nāves risks no jebkura cēloņa nekā tiem, kas ceļas agri.
Pētījumā arī tika atklāts, ka cilvēkiem ar vēlu hronotipu bija gandrīz divas reizes lielāka iespēja saskarties ar psiholoģiskiem traucējumiem nekā tiem, kas ceļas agri. Turklāt naktsputniem ir par 30 % lielāks risks saslimt ar diabētu, par 23 % lielāks risks saslimt ar elpceļu slimībām un par 22 % lielāks risks saslimt ar gremošanas traucējumiem, tostarp kairinātu zarnu sindromu un citām kuņģa-zarnu trakta patoloģijām.
Zinātnieki uzsver, ka pietiekams un regulārs miegs ir ne mazāk svarīgs kā diennakts laiks, kad pamostaties. Kvalitatīva atpūta veicina atveseļošanos, stiprina imūnsistēmu, normalizē vielmaiņu un uzlabo vispārējo labsajūtu.
