Somijas Laurea Lietišķo zinātņu universitātes pētnieki veica plaša mēroga, ilgtermiņa pētījumu un noteica kritisko vecumu, pēc kura slikto ieradumu sekas kļūst īpaši bīstamas. Par to ziņo izdevums Unilad.
Zinātniskajā darbā tika pētīts 326 1959. gadā dzimušu cilvēku veselības stāvoklis. Vairākas desmitgades — no 27 līdz 61 gada vecumam — zinātnieki sekoja līdzi gan dalībnieku fiziskajai, gan garīgajai veselībai.
Līdz 36 gadu vecumam pētnieki jau bija reģistrējuši ievērojamu to cilvēku stāvokļa pasliktināšanos, kuri smēķēja, ļaunprātīgi lietoja alkoholu vai piekopa mazkustīgu dzīvesveidu.
Tostarp:
Smēķēšana bija saistīta ar sliktu garīgo veselību.
Alkohols negatīvi ietekmēja gan psihi, gan fizisko stāvokli.
Fizisko aktivitāšu trūkums noveda pie hronisku slimību attīstības.
Līdz 61 gada vecumam bija miruši 120 dalībnieki, galvenokārt no sirds un asinsvadu slimībām un vēža.
"Mūsu rezultāti uzsver, cik svarīgi ir pēc iespējas agrāk sākt risināt tādu neveselīgu ieradumu kā smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana un fiziskās aktivitātes trūkuma problēmas, lai novērstu to radītā kaitējuma uzkrāšanos gadu gaitā," sacīja vadošā autore Dr. Tija Kekjalajinena.
Vienlaikus zinātnieki uzsvēra, ka pat ja cilvēkam jaunībā bija slikti ieradumi, pāreja uz veselīgu dzīvesveidu ievērojami samazina riskus nākotnē.
