Latvijas kalnā kāpēji pirmdien bija tikuši līdz Ošai, Kirgizstānas otrajai lielākajai pilsētai. Otrdienas rītā viņi devās uz Avicennas (Ļeņina) smailes bāzes nometni, kur aklimatizēsies pirms došanās uz Mindžaras ielejas nekāptajām virsotnēm.
Portāls NRA jau rakstīja, ka svētdien divi Latvijas alpīnisti - Valdis Puriņš un Oļegs Siļins no alpīnistu kluba "Traverss" - devās iekarot Pamira kalnus - uzkāpt virsotnēs, kurās neviens nekad nav bijis.
Oļegam tā ir septītā, bet Valdim piektā tikšanās ar "Ļeņinu". 7134m augstā virsotne no Tadžikistānas puses pārdēvēta Persiešu/tadžiku zinātnieka un ārsta Avicennas vārdā, stāsta V. Puriņš.
"Kirgizststānā jūtos savādāk, nekā pirms gada. Savādāk ir tieši tas, ka nekas nav savadāk, lai gan ir sācies karš," ar savām sajūtām sociālajā vietnē "Facebook" dalās Valdis Puriņš.
Pēc Latvijas un Gruzijas ir neparasti neredzēt ielās Ukrainas karogus. Savādi ir klausīties ielās krievu popmūziku, busa šofera Ļeņina smailes bāzes nometnes t-krekls ar sirpi, āmuru un zvaigzni izraisa gandrīz fizisku nelabumu. Domāju, ka Kirgizstānā gribētu biežāk dzirdēt kirgīzu, nevis krievu valodu. Domāju par to, kur ir robežas starp valodas lietošanu un maigo varu, Dostojevski un t.s. “krievu pasauli”, indivīda un kolektīvo atbildību. Un robežām, kuras var vai nevar novilkt starp politiku un darbu, kalnā kāpšanu un karu. Un vai iespējama pozīcija- par karu tagad nerunāsim.
