Mikroblogošanas vietnē Twitter publiskots attēls no Igaunijas, kurā pagājušajā nedēļas nogalē novērota reta dabas parādība.
4. decembrī Igaunijs dienvidos pamanīti vairāki saules halo vienuviet.
Nice multi-halo in Southern Estonia 04.12.2021. � Ere Teder pic.twitter.com/Y8fyRekqm8
— �� Kairo Kiitsak (@kairokiitsak) December 4, 2021
Ar attēlu dalījies Latvijas astronoms Ilgonis Vilks, komentārā norādot: "Izcila un reta aina Baltijā."
"Neticami! Parasti šādi skati no tālākiem ziemeļu apgabaliem ienācās. Šis jau nu ir vēl retāk redzams kā ziemeļblāzma," norāda vēl kāds komentētājs.
NRA.lv iepriekš jau skaidrojis, ka halo ir optisks efekts, varavīkšņains aplis ar Sauli vai pilnu Mēnesi. Halo izraisa gaismas laušana un atstarošana ledus kristālos lielā, 5-10 kilometru, augstumā spalvu - slāņu vai spalvu mākoņos.
Ledus kristālu izplatītākās formas ir plakani sešstūraini un kolonnas veida sešstūraini kristāli. Pēc halo formas un veida iespējams noteikt kristālu formu mākoņos, kur šis optiskais efekts ir veidojies. Halo visbiežāk izpaužas kā aplis vai divi gaiši laukumi abās pusēs gaismas objektam, var būt arī loki. Loks ap Sauli veidojas 22 grādu attālumā, reizēm 46 grādu attālumā ir arī lielais loks, kas parādās tikai daļēji. Halo ir arī gaiši stabi, it kā Saules turpinājums. Savukārt loki pieskaras mazā, retāk lielā loka augšējai malai un ir izliekti ar galiem uz augšu. Piemēram, 2005. gadā virs Dobeles bija vērojams halo - izteiksmīgas, spožas trīs Saules, no kurām divas, protams, bija māņu Saules jeb halo - loks ap Sauli 22 grādu attālumā.
