ASV lauksaimnieki no Vermontas nākuši klajā ar neparastu veidu, kā palielināt izaudzētās ražas apjomu un audzēt labību ilgtspējīgākā veidā, ziņo BBC.
Vermontas lauksaimnieki piekopj Senajā Romā un Ķīnā izmantotu metodi labības audzēšanā.
Viņi labības laukus mēslo ar urīnu.
Vietējā iedzīvotāja Betsija Viljamsa jau 12 gadus kopā ar kaimiņiem vāc savu urīnu, lai to ziedotu lauksaimniekiem. Viņa atklāj, ka ikreiz, kad dodas uz tualeti, savāc savu urīnu, uzkrāj to un pēc tam to ziedo.
"Mēs patērējam visas šīs lietas, kurās ir uzturvielas, un tad daudzās barības vielas, kas iziet cauri mums, var tikt pārstrādātas, lai palīdzētu radīt pārtiku mums un dzīvniekiem. Tāpēc tas ir loģiski," saka Viljamsa.
Viljamsa piedalās "Urine Nutrient Reclamation Programme" (UNRP), programmā, ko vada "Rich Earth" institūts (REI), bezpeļņas organizācija.
Viņa un 250 viņas kaimiņi Vindhemas apgabalā katru gadu programmai kopumā ziedo 45 400 litru urīna, lai tas tiktu pārstrādāts. Vindhemas apgabalā urīnu savāc kravas automašīna un aizved uz lielu tvertni, kur urīns tiek pasterizēts, karsējot to līdz 80 °C 90 sekundes. Pēc tam to uzglabā pasterizētā tvertnē.
Zinātnieki atklājuši, ka urīns var vairāk nekā divas reizes palielināt tādu kultūru kā lapu kāpostu un spinātu ražu salīdzinājumā ar mēslojuma neesamību un uzlabot ražu pat zemas auglības augsnēs.
Urīns ir labs mēslojums, pateicoties tajā esošajam slāpeklim un fosforam - tām pašām barības vielām, kuras pievieno sintētiskajam mēslošanas līdzekļiem. Nensija Lova, Mičiganas universitātes civilās un vides inženierijas profesore, kas pēdējo desmit gadu laikā ir sadarbojusies ar REI komandu, ir atklājusi, ka urīna izmantošana standarta sintētiskā mēslojuma vietā samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un prasa apmēram uz pusi mazāku ūdens daudzumu.
"Mūsu ķermeņi rada daudz barības vielu, un šobrīd šīs uzturvielas tiek ne tikai izniekotas, bet arī rada daudz problēmu un kaitējumu," saka Jamina Šupaka, REI izpilddirektore.
Kā izrādās, ne tikai Vermontā tiek vākts urīns un atkārtoti izmantots. Parīzē brīvprātīgie savāc urīnu, lai palīdzētu glābt Sēnas upi un mēslotu kviešus. Zviedru uzņēmēji cīņā ar aļģu ziedēšanu Gotlandes salā arī izmanto urīnu.
