Absolūti lielākā daļa cilvēku, vismaz Eiropā, nelabprāt satiekas ar čūskām, zirnekļiem un citiem mūdžiem. Ir atklāts jautājums - bailes mēs iemācāmās vai tās piedzimst reizē ar mums?
Vietnē "X", atsaucoties uz kādu eksperimentu, Nils Sakss Konstantinovs raksta: "Evolucionārajā psiholoģijā pastāv uzskats, ka bailes no čūskām (arī žurkām un zirnekļiem) ir universālas. Tās glabājas mūsu smadzenēs vēl no primātu laikiem, kad čūskas bija lielākais drauds. Tomēr šie eksperimenti ar reāliem zīdaiņiem un čūskām rāda, ka tā tomēr nebūs patiesība."
Vairāki komentētāji uzskata, ka bailes mēs iemācāmies no vecākiem un pkārtējiem cilvēkiem. Ja ģimenē no čūskām nebaidās, tad arī bērnos šie dzīvnieki neuzdzen šausmas.
"Maziem bērniem bailes no zirnekļiem un citiem rāpuļiem rodas kad redz kā pieaugušie izturas tos ieraugot. Man tāds priekšstats radies."
"Bērni atdarina un mācās no piemēra....kā visi sociāli radījumi...un tas gan ir ģenētiski determinēts...."
