"Atsūtiet man fotogrāfijas ar traukiem, ko bērns lieto ēšanas laikā," - šādus un līdzīgus, teiksim tā, nedaudz dīvainus lūgums nereti nākas uzklausīt pirmsskolu darbiniekiem no vecākiem. Par to aizsākusies spraiga diskusija vietnē "X".
Perado: Kā mēs nonācām no lēkāšanas pa betoniem, šīfera mešanas ugunskurā un dzeršanas no piecstāveņu ielu laistāmajiem krāniem pie šitā?
Žanete: Kur tādi rodas!
Vaivare: Pirms padsmit gadiem arī bija jau punķa garuma mērītāji, ar ko nevar ielaist grupiņā. Cik stundu nav pavadīts par šo laužot šķēpus
Līva: Pie šī visa, gribētu arī pedagoga pret atbildes gājienu, lai atsūta, ko dara brīvdienās. Vai dodas pastaigāt, ko bērns ēd, cik vecāki bērnā iegulda naudu, vai tiek vests uz teātriem, vai lasa priekšā grāmatas utt. Oi, kas tik tur atklātos!
Arvils: Atsūtiet DNS rezultātu, ka mans bērns nav samainīts…
SaulesNav: Uz visiem šiem jautājumiem mierīgi var atbildēt - esat laipni aicināti atnākt uz BD un pārliecināties, apskatīties, utt. 99% neatnāks.
Mūnijs: Šitā bērnu pār-aizsardzība no jaunajām māmiņām ir aizgājusi jau psihotiskā līmenī…
Lauris: Gan jau, ka vecāki, kuriem ir pirmais bērns, bet darba (nu vai atbildības) nav.
Panika: Man mamma strādā bērnudārzā un, jā, arī stāsta, ka mileniāļu paaudze ir briesmīgi vecāki un pa lielam dalās 2 kategorijās - tādi kontrolējošie kā attēlā, kuriem nekad nav labi un viņu bērns ir dievs vai tādi kuriem bērns ir vnk aksesuārs, par kuru atbildīgi ir visi citi ne paši.
Anda: Es pastrādāju nedēļu privātajā bērnudārzā un man ar to pietika - normāli nevar pastrādāt, ja man nonstopā jāfotogrāfē un jāsūta foto atskaites utt utjp.
