Nesen Baltezera kapsētā pēdējā gaitā tika pavadīts hokejists, treneris un hokeja vēstures glabātājs Ēvalds Grabovskis. Viņš mūžībā tika aizsaukts 85 gadu vecumā. No Grabovska atvadījās daudzi hokeja saimes ļaudis. Pēdējā gaitā savu kādreizējo treneri pavadīja arī viens no viņa slavenākajiem audzēkņiem – Stenlija kausa ieguvējs Sandis Ozoliņš, vēstīts Gitas Vīksnes materiālā "Vēl runājām divas dienas pirms viņa nāves" izdevumā "Privātā Dzīve".
Abu ceļi krustojās laikā, kad jaunais hokejists sāka spēlēt Rīgas "Dinamo" meistarkomandā. "Ēvalds Grabovskis man bija pirmais profesionālais treneris tālajā 1990. gadā, kad pārgāju no jauniešu uz pieaugušo hokeju," stāsta Ozoliņš.
"Kā treneris viņš bija ļoti tēvišķs ar savu īpašo filozofiju un gādību, kas tajos laikos varbūt vēl nebija tik ierasti. Viņš nebija tipisks tā laika trenera prototips," atceras hokejists.
Īpaši spilgti viņam atmiņā palikusi kāda treniņnometne un tajā gūtā mācība, kas noderējusi visu turpmāko dzīvi.
"Nezinu, vai tāds arī bija Grabovska mērķis, bet vienā treniņnometnē es biju atšķirts no visiem, jo biju pats jaunākais. Man bija jāpaveic kāds uzdevums, kura laikā sapratu: es nesacenšos ar citiem, bet es sacenšos pats ar sevi. Šo principu cenšos lietot vēl joprojām," uzsvēra Ozoliņš.
