Ķīnas pētnieki Klusā okeāna Klarionas-Klippertonas zonas nogulumos ir atklājuši 11 742 vīrusu sugas. Vairāk nekā 99 % no tām zinātnei iepriekš nebija zināmas.
Šī teritorija ir bagāta ar vērtīgiem metāliem, īpaši niķeli, kobaltu un mangānu. Par atklājumu ziņoja laikraksts "South China Morning Post".
Klarionas-Klippertonas zona atrodas starp Meksiku un Havaju salām, un okeāna dziļums tur sasniedz sešus tūkstošus metru. Jūras gultni klāj metāla konkrēcijas, kuru rezerves, pēc dažām aplēsēm, varētu pārsniegt kopējās zināmās atbilstošo metālu atradnes uz sauszemes.
Komerciālā ieguve šajā teritorijā vēl nav sākusies, taču Starptautiskā Jūras gultnes pārvalde jau ir piešķīrusi 17 izpētes līgumus, no kuriem pieci ir piešķirti Ķīnai.
Pētījumam zinātnieki izmantoja 60 nogulumu paraugus, ko 2023.-2024. gadā savāca Ķīnas Jūras derīgo izrakteņu pētniecības un attīstības asociācija.
Analīzē tika identificēti 11 742 vīrusi, no kuriem 11 662 bija jauni zinātnei. Aptuveni 4% no šo vīrusu olbaltumvielu kopām atbilda tām, kas iepriekš tika identificētas citos datu kopumos.
Rezultāti liecina par unikālu vīrusu līniju un ģenētisko resursu esamību šajā apgabalā. Lielākā daļa atklāto mikroorganismu pieder pie "Caudoviricetes" klases. Šie vīrusi inficē baktērijas, ieviešot to ģenētisko materiālu, un parasti nerada briesmas cilvēkiem.
Vienlaikus jūras gultnes metālu ieguve var radīt potenciālus draudus atklātajiem vīrusiem un ar tiem saistītajām ekosistēmām. Jūras gultnes nogulumu traucējumi var ietekmēt vīrusu lomu dabiskajos procesos, jo īpaši organisko vielu sadalīšanās un barības vielu izdalīšanās procesā.
