Pagājuši 15 gadi kopš dienas, kad traģiskā aviokatastrofā pārtrūka latviešu hokejista Kārļa Skrastiņa dzīve. Šajā laikā viņa meitas ir izaugušas, ģimene turpina dzīvot ar zaudējumu, vēstīts Zanes Piļkas materiālā "Laiks sāpes nedziedē" izdevumā "Privātā Dzīve".
2011. gada 7. septembrī lidmašīna ar Jaroslavļas komandu Lokomitiv avarēja netālu no Jaroslavļas. Bojā gāja visi lidmašīnā esošie hokejisti, treneri un apkalpes locekļi. Viņu vidū arī Latvijas izlases ilggadējais aizsargs Kārlis Skrastiņš. 15. gadadienā kopš traģēdijas Kārlis tika pieminēts arī viņa ģimenē.
"Pieminējām brāli mājās klusi, mierīgi, pakavējoties atmiņās. Uz kapiem gan pie viņa nebiju, aizgāju uz baznīcu un noliku tur svecītes," stāsta Kārļa brālis Atis.
Šajos 15 gados daudz kas ir mainījies. Kārļa meitas Karolīna un Laurēna katastrofas brīdī bija pavisam mazas, bet trešā meitiņa Viviena vēl pat nebija dzimusi. Šobrīd vecākajai meitai jau ir ap 20 gadu.
Taču Atim ar brāļa meitām saiknes nav. "Pilnīgi un absolūti nekādas komunikācijas. Ne reizi kopš brāļa nāves neesmu viņas redzējis. Žēl, protams, ka mums nav bijusi tā iespēja redzēt, kā meitenes aug. Diemžēl atraitne (Kārļa sieva Zane Skrastiņa) noslēgusi jebkādus ceļus mūsu saziņai," nopūšas viņš.
Atis tomēr nezaudē cerību, ka reiz viss var mainīties. "Ceru, ka meitenes, kad būs pieaugušas, pašas izrādīs vēlēšanos satikties ar tēva tuviniekiem."
