Magnētiskā vētra, kas uz Zemes sākās 8. septembrī, joprojām turpinās. Saules vējš no koronālā cauruma ir paātrinājies līdz aptuveni 600 km/s, izraisot ģeomagnētiskās vētras pastiprināšanos līdz G2 pakāpei. Tomēr maksimums jau ir aiz muguras, un, saskaņā ar prognozēm, līdz 11. septembrim tā beigsies.
Britu Ģeoloģijas dienests ziņo, ka traucējumus izraisīja Saules vēja ātruma palielināšanās pēdējo 24 stundu laikā. Eksperti tagad uzskata, ka tā ietekme pakāpeniski mazināsies. Magnētiskā vētra saglabāsies nākamo divu dienu laikā, bet vājināsies.
Šādi notikumi ir svarīgi ne tikai Saules novērotājiem. Spēcīgas magnētiskās vētras var traucēt GPS un citām sakaru sistēmām un izraisīt polārblāzmas. Tāpēc Saules aktivitātes izmaiņas tiek iepriekš uzraudzītas.
Uz šī fona zinātnieki ir ieguvuši neparasti detalizētus Saules virsmas attēlus. Attēli tika uzņemti ar Saules teleskopu Havaju salās. Sākotnēji novērojumi tika veikti, lai pārbaudītu un pielāgotu aprīkojumu, taču attēlu kvalitāte bija tik augsta, ka pētnieki spēja izšķirt zvaigznes struktūru ar rekordlielu izšķirtspēju.
Attēlos speciālisti novēroja spalvai līdzīgus rakstus un virpuļstruktūras, kas saistītas ar magnetizētās plazmas kustību. Zinātnieki norāda, ka šajos procesos varētu būt iesaistīta Kelvina-Helmholca nestabilitāte, kas ir viens no iespējamiem Saules aktivitātes ietekmējošiem mehānismiem.
Šādi novērojumi palīdz labāk izprast procesus, kas notiek pirms spēcīgiem Saules uzliesmojumiem un koronālās masas izmešanas. Ja izmestais materiāls tiek vērsts pret Zemi, tas var izraisīt jaunas magnētiskās vētras. Tāpēc precīzāka Saules izpēte varētu uzlabot kosmosa laika apstākļu prognozēšanu.
