Šveice gatavojas piesaistīt 85 000 ārvalstu darbinieku, lai aizpildītu kvalificētu speciālistu trūkumu. Algas sākas no aptuveni 3500 eiro mēnesī un var sasniegt 6500 eiro.
Īpaši liels pieprasījums ir veselības aprūpes sistēmā, kā arī tūrisma un viesmīlības nozarē. Saskaņā ar "libertatea.ro" datiem, ir arī ievērojams pieprasījums pēc tehniskajiem speciālistiem, programmētājiem un inženieriem.
Šveices varas iestādes lēš, ka pašreiz trūkst aptuveni 85 000 speciālistu. Līdz gada beigām skaitlis varētu pieaugt līdz 365 000.
Pieprasītās profesijas ietver:
ārstus;
kvalificētus darbiniekus;
autovadītājus;
IT speciālistus;
skolotājus;
inženierus;
restorānu un viesnīcu personālu;
digitālos speciālistus;
specializētus pārdošanas vadītājus;
apkalpojošo personālu.
Tādējādi pieprasījums aptver gan augsti kvalificētas profesijas, gan darbus, kuros nepieciešamas cita veida praktiskas iemaņas.
Medicīnas nozare ir viena no galvenajām jomām, kurā Šveicei ir nepieciešami jauni darbinieki. Viens no iemesliem ir darbaspēka novecošanās.
Saskaņā ar sniegtajiem datiem, katrs ceturtais ārsts ir vecāks par 60 gadiem, kas palielina nepieciešamību pēc jauna personāla.
Tāpēc slimnīcas un klīnikas meklē jaunus darbiniekus, lai aizpildītu esošās vakances un apmierinātu veselības aprūpes sistēmas vajadzības.
Pieprasījums pieaug arī tehnoloģiju nozarē, pateicoties digitālā sektora straujajai attīstībai. IT speciālisti, inženieri un digitālie speciālisti ir vienas no pieprasītākajām darbinieku kategorijām Šveices uzņēmumos.
Vienlaikus darba iespējas pastāv tūrisma, viesnīcu un restorānu nozarēs, kur nepieciešami darbinieki klientu apkalpošanai, ēdienu gatavošanai un citiem uzdevumiem.
Ārzemju darbiniekiem Šveices tirgus piedāvā algas, kas atkarībā no profesijas var sasniegt pat 6500 eiro mēnesī.
Šveices nodokļu sistēma ir decentralizēta: nodokļi tiek iekasēti trīs līmeņos — federālajā, kantonu un pašvaldību. Tāpēc likmes 26 kantonos ievērojami atšķiras.
Šveicē ir viens no zemākajiem nodokļu slogiem Rietumeiropā. Fiziskām personām tiek piemērota progresīvā nodokļu likme, un nodokļu sistēma joprojām ir pievilcīga uzņēmumiem.
Ienākuma nodoklis fiziskām personām ir progresīvs un jādeklarē katru gadu. Ārzemnieki ar pagaidu uzturēšanās atļaujām bieži maksā nodokļus tieši, veicot atskaitījumus no savas algas (Quellensteuer).
Kādi dokumenti ir nepieciešami, lai strādātu Šveicē?
Lai likumīgi strādātu Šveicē 2026. gadā, Eiropas Savienības pilsonim jāveic vairāki soļi.
Pirmais solis ir saņemt darba piedāvājumu no Šveices darba devēja, kurš pēc tam piesakās uzturēšanās atļaujai.
Līgumiem, kas ir mazāki par trim mēnešiem, atļauja nav nepieciešama — pietiek ar paziņojumu.
Darba līgumiem, kas ilgst no trim līdz 12 mēnešiem, nepieciešama L atļauja. Ilgākiem vai pastāvīgiem līgumiem tiek izsniegta B atļauja, kas ir derīga līdz pieciem gadiem.
Pēc ierašanās 14 dienu laikā jāreģistrējas kantonu iestādēs, un tas jādara pirms darba uzsākšanas.
Piemēram, tiem, kas dzīvo Itālijā un strādā Šveicē, pārrobežu darba ņēmējiem ir pieejama G atļauja. Šī atļauja paredz atgriešanos mājās vismaz reizi nedēļā.
Pēc vairāku gadu nepārtrauktas uzturēšanās var iegūt C atļauju, kas piešķir pastāvīgu uzturēšanās atļauju atkarībā no jūsu profesionālās situācijas un atbilstības juridiskajām prasībām.
Kopumā ES pilsoņiem ir paplašinātas tiesības saskaņā ar ES un Šveices nolīgumu par personu brīvu pārvietošanos.
Lai strādātu Šveicē, ir jāsaņem atbilstoša uzturēšanās atļauja un jābūt derīgam darba līgumam. Kantonu iestādes kārto dokumentus.
