Meža ugunsgrēki, kas šovasar piemeklēja Dienvideiropu, bija postošākie pēdējo desmitgažu laikā. Ugunsgrēku intensitāte Francijas dienvidrietumos bija tik intensīva, ka tie izraisīja retas meteoroloģiskas parādības — tā sauktā uguns mākoņa (pirocumulus) — veidošanos, ko veicina dabas stihijas radītais karstums, ziņo ERR, atsaucoties uz "Nature.com".
Starptautiska atmosfēras pētnieku komanda norāda, ka, lai gan līdzīgas parādības Spānijā un Portugālē ir reģistrētas arī iepriekš, šī ir pirmā reize, kad Francijā ir ziņots par uguns mākoni.
Lielākie ugunsgrēki izcēlās Francijas Žirondas departamentā uz rietumiem no Bordo, kā arī Spānijas provincēs Avilā un Madridē. No skartajām teritorijām tika evakuēti simtiem tūkstošu cilvēku, un ugunsgrēkā tika iznīcinātas simtiem māju, infrastruktūras objektu, restorānu un kempingu.
Avilā, Spānijā, ugunsgrēks, kas izcēlās netālu no Burgohondo, vēlāk apvienojās ar ugunsgrēkiem kaimiņu reģionos, kopumā iznīcinot 77 000 hektāru zemes. Pēc vietējo amatpersonu teiktā, tas ir lielākais jebkad reģistrētais ugunsgrēks valstī.
Francijā situācija bija vēl kritiskāka: līdz jūlija beigām izdegušās zemes platība pārsniedza 90 000 hektāru. Saskaņā ar Eiropas Mežu informācijas sistēmas datiem, tas ir valsts rekords pēdējās desmitgadēs.
Vides aizstāvji katastrofālo apmēru skaidro ar vairāku faktoru kombināciju. Neparasti mitra ziema veicināja strauju veģetāciju, kam sekoja karstuma viļņi un sausums, kas izkaltušo zāli un krūmus pārvērta par viegli uzliesmojošu kurināmo. Izšķirošais faktors bija vairākas dienas ilgs spēcīgs vējš ar brāzmām līdz 65 km/h, kas ātri vien uzpūta liesmas.
Abās valstīs ugunsgrēku dzēšanai tiek iesiastīti tūkstošiem ugunsdzēsēju, militārpersonu, lidmašīnu un smagās tehnikas. Lai gan galvenie ugunsgrēki tika lokalizēti līdz jūlija beigām un evakuētie iedzīvotāji sāka atgriezties savās mājās, sinoptiķi brīdina, ka jaunu ugunsgrēku risks joprojām ir augsts karstuma un sausuma dēļ.
