Jauns pētījums ir pilnībā apgāzis iepriekšējo izpratni par Zemes aizsardzību pret spēcīgām Saules vētrām. Izrādās, ka planēta ir neaizsargātāka, nekā zinātnieki domāja iepriekš, vēsta "Prozoro".
Ekstrēmas ģeomagnētiskās vētras var izraisīt globālus elektroenerģijas padeves pārtraukumus un plašus satelītu bojājumus.
Iepriekš dati galvenokārt tika vākti no attāliem kosmosa kuģiem Lagranža punktu tuvumā, radot maldīgu iespaidu par aizsardzības robežu. Jauna zinātnieku komanda analizēja vairāk nekā miljonu mērījumu no NASA satelītiem, kas atrodas daudz tuvāk Zemei. Rezultāti parādīja, ka atmosfēras elektriskās strāvas turpina pieaugt neierobežoti, palielinoties Saules aktivitātei.
Tas nozīmē, ka Zeme patiesībā ir gandrīz neaizsargāta pret visspēcīgākajiem Saules uzliesmojumiem. Iepriekšējie modeļi bija neprecīzi nepilnīgas datu vākšanas dēļ.
Jau iepriekš mazāk spēcīgas vētras ir radījušas nopietnas problēmas. 1859. gada Keringtona notikums paralizēja telegrāfa līnijas visā pasaulē. 1989. gadā vētra pilnībā izslēdza elektrību Kvebekā Kanādā. Saule tagad tuvojas savas aktivitātes maksimumam, palielinot līdzīgu notikumu iespējamību.
Zinātnieki brīdina, ka megavētra varētu traucēt satelītu sakariem, GPS, radio tīkliem un elektrotīkliem. Mūsdienu infrastruktūra vienkārši nav gatava šādam triecienam. Pētnieki aicina steidzami pārskatīt riska novērtējumus un pastiprināt kritisko sistēmu aizsardzību.
