Jēkabpilī pie tirdzniecības centra "Sēlija" manīts kāds parkošanās "meistars".
Kāds savu spēkratu nekādi nav spējis "iedabūt" vienas stāvvietas platuma grādus. Turklāt izvēlēta invalīdu stāvvieta, vismaz vienam auto ritenim.
- Vadim: Iedomājies - tev ir mašīna par 100 tūkstošiem eiro. Kāds stāvvietā atver savas durvis tieši tavējās, un beigās jākrāso durvis. Un pēc tā tu katru reizi, kad noparko mašīnu, domā: "Tikai lai atkal neviens neiesit."
- Kristians: Nu es teiktu tā - tādam, kurš šādu var atļauties, ir nospļauties par to niecīgo sodu.
- Juris: Daļēji šo cilvēku saprotu. Pietiek paskatīties, kā nereti tiek novietotas automašīnas pie lielveikaliem - reizēm šķiet, ka elementāra cieņa pret citu īpašumu ir reta parādība. Un pēc tam atliek vien konstatēt kārtējo bukti vai skrāpējumu uz savas automašīnas. Tāpēc nav grūti saprast, kāpēc daļa autovadītāju kļūst piesardzīgāki.
- Artūrs: Ja auto logā ir atļauja un ar to brauc vai vadā cilvēku ar kustību traucējumiem, tad viss kārtībā. Iespējams, nevarēja savādāk pilnībā durvis attaisīt vai kas tml, bet ja tas plastmasas gabals ir kādam, kuram šķiet, ka pērkot to nāk komplektā kādas privilēģijas, tad jāsaka, ka ar tādām lietām labāk nejokot. Tās stāvvietas nav nekāda privilēģija, bet gan skarbā realitāte tiem kuriem tur savs auto jāliek.
- Anna: Ar šādu autiņu var atļauties parkoties, kā grib un kur grib.
