Karstajā vasarā izteikti lielākajai daļai motociklistu ir skaidrs, ka diskomforts, velkot nosedzošu apģērbu un ciešas ķiveres, ir kā samaksa, ka avārijas gadījumā viņi būs parūpējušies par drošību. Taču ir arī tādi, kuriem pirmajā vietā nav sava veselība, bet gan ērtības, vēsta "Degpunktā".
Motobraucējs pa Ulbrokas ielām vasaras dienā pārvietojas ērtā apģērbā - šortos un vieglos apavos. Tomēr pretēji autovadītājiem un gājējiem, kuri šādi var tērpties, motociklistu dreskodam vajadzētu izskatīties nedaudz citādāk. Ja āda nav nosegta vai tērps ir nepiemērots, avārijas gadījumā vai pat vienkārši apgāžoties iznākums var būt traģisks.
Motociklistiem avarējot, robeža starp maziem skrāpējumiem un smagiem miesas bojājumiem ir pavisam neliela. To vislabāk zina Austrumu slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā, kur ārstiem regulāri nākas sastapt vadītājus, kuri nebija padomājuši par savu drošību un dzīvību.
Andris Vikmanis, RAKUS Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs, saka:
"Ja kritiens ir tādā veidā, kad nav tiešs trieciens, bet vienkārši kritiens un tālāk slīdēšana pa asfaltu, tad ir ļoti smagi ādas nobrāzumi. Tie ādas nobrāzumi var būt dziļi - tādi, ka vispār pat ādas vairs nav un tiek skarta arī zemāda, un tur muskuļaudi noslīpēti. Kāja aizķeras kaut vai aiz ietves apmales vai nedaudz paslīd zem motocikla kāpšļa un ar purngalu noslīd gar asfaltu… Tad mēs varam redzēt pilnīgi to apavu destrukciju, un tur pirksti bez ādas, norautiem nagiem un norautiem pirkstiem. Plaši ādas atslāņojumi citreiz pa visu pēdu, kur, ja būtu normāli motozābaki, vispār nekas nebūtu noticis."
Tās ir tikai dažas no smagajām traumām, kādas motobraucēji gūst avarējot.
