Zinātnieku aprindām bija nepieciešams vairāk nekā gadsimts, lai pierādītu saistību starp tradicionālo tabakas smēķēšanu un vēzi. Veipošana ir salīdzinoši jauna parādība, un līdz nesenam laikam pētniekiem trūka datu, lai pārliecinoši paziņotu par tās tiešajām briesmām. Tomēr tagad situācija ir mainījusies.
Jaunās Dienvidvelsas Universitātes (Austrālija) zinātnieku komanda analizēja vairāk nekā 100 atbilstošus pētījumus un secināja, ka veipošana var izraisīt plaušu un mutes dobuma vēzi.
Šīs metaanalīzes detalizētie rezultāti tika publicēti zinātniskajā žurnālā "Carcinogenesis".
Kopš to ieviešanas 2000. gadu sākumā veipi tiek reklamēti kā "tīra" alternatīva cigaretēm. Mārketinga stratēģija koncentrējās uz nepatīkamu smaku neesamību un iztvaikošanas procesu, nevis degšanu. Tomēr eksperti jau no paša sākuma pauda bažas, kas ilgu laiku palika tikai hipotēzes: ilgtermiņa datu trūkums un fakts, ka daudzi veipošanas lietotāji smēķēja arī parastās cigaretes, to kavēja.
Savā jaunajā pētījumā Austrālijas pētnieki detalizēti filtrēja pieejamo informāciju. Viņi atlasīja tikai datus, kas saistīti ar elektronisko ierīču lietošanu, lai novērstu tabakas dūmu ietekmi. Viss datu kopums tika sadalīts trīs daļās:
Cilvēku novērojumi: DNS bojājumu biomarķieru, hroniska iekaisuma pazīmju un oksidatīvā stresa meklēšana.
In vivo eksperimenti: aerosola ietekmes uz laboratorijas peļu plaušu audiem izpēte.
Šūnu analīze: šūnu destrukcijas mehānismu identificēšana veipinga šķidro komponentu ietekmē.
Autori īpašu uzmanību pievērsa agresīvu vēža veidu klīniskajiem gadījumiem jauniešiem. Izlasē bija iekļauti pacienti bez tipiskiem riska faktoriem, piemēram, ilgstošas smēķēšanas vai vīrusu infekcijām. Viņu vienīgais ieradums bija elektronisko cigarešu lietošana.
Ieelpoto tvaiku ķīmiskais sastāvs izrādījās sarežģītāks, nekā apgalvo ražotāji. Papildus nikotīnam tas saturēja termiskās sadalīšanās produktus un iztvaicēto metālu daļiņas. Saskaņā ar PVO klasifikāciju šim kokteilim piemīt gandrīz visas zināmo kancerogēnu galvenās īpašības.
Asins un urīna analīzes apstiprināja audzēju veicinošu savienojumu klātbūtni "veiperu" organismā. Turklāt plaušu un mutes dobuma audos tika atklātas specifiskas izmaiņas - tā sauktie vēža prekursori, kurus speciālisti identificē, izmantojot molekulāro analīzi.
Zinātnieku galīgais secinājums ir nepārprotams: "veipi" nav droša rotaļlieta. Turklāt tie rada jaunus draudus, radot atkarību jauniešiem, kuri nekad nav pieskārušies tabakai.
Pētnieki atzīst, ka ilgtermiņa ietekmes novērtēšana prasīs gadu desmitus, jo daži vēža veidi progresē ļoti lēni. Tomēr autori uzstāj, ka 20 gadu gaidīšana nav risinājums - jau identificētie bioloģiskie un eksperimentālie pierādījumi ir pietiekami, lai atzītu, ka veipi ir nopietns drauds dzīvībai.
