Pasaule atrodas uz liela mēroga ģeopolitisku pārmaiņu robežas, kurām varētu būt neparedzamas sekas. Daži eksperti jau brīdina par globālās drošības un ekonomikas sabrukuma risku. Īpaši ievērības cienīgas ir Ķīnas vēsturnieka un analītiķa Dzjana Sjuecjina (kuru dēvē par ķīniešu Nostradamu) prognozes, kurš iepriekš precīzi paredzējis starptautisko notikumu gaitu, vēsta Prozoro.
Viņa pēdējie izteikumi rada bažas par liela kara iespējamību. Pēc analītiķa domām, pasaule varētu saskarties ar krīzi, kas pārsniegs iepriekšējos globālos satricinājumus.
Dzjans Sjuecjins pēc savām 2024. gada runām, kurās viņš aprakstīja iespējamu eskalāciju starp ASV un Irānu, ieguva tālredzīga prognozētāja reputāciju. Viņš norāda, ka nākotnes konfliktu varētu attaisnot ar Teherānas kodolprogrammas draudiem un tās sabiedroto aizsardzību. Vienlaikus eksperts uzskata, ka mūsdienu pasaule ir tik savstarpēji saistīta, ka jebkurš karš ātri izplatās ārpus viena reģiona robežām.
Globāla sistēmas sabrukšana - pakāpeniska prognoze
Pēc analītiķa domām, pašreizējā starptautiskā drošības sistēma vairs neatbilst mūsdienu konfliktu realitātei. Tā izveidojās Aukstā kara laikā un balstās uz spēka demonstrāciju, kas ir neefektīva ilgstošās un nogurdinošās konfrontācijās. Dzjans uzskata, ka pasaule tuvojas "neatgriešanās punktam", pēc kura krīzes sāks pārklāties.
Viņš norāda, ka Irāna ir potenciālā šoka epicentrs, kas, iespējams, pieņems asimetrisku stratēģiju, vēršoties pret enerģijas un ūdens infrastruktūru. Tas varētu izjaukt galvenās transporta artērijas, jo īpaši Hormuza šaurumu, caur kuru plūst ievērojama daļa pasaules naftas piegāžu.
Paredzams, ka pieaugošās enerģijas un mēslošanas līdzekļu cenas izraisīs globālu pārtikas krīzi. Tā rezultātā ekonomiskās grūtības ietekmēs ne tikai konfliktā iesaistītās valstis, bet arī parastos iedzīvotājus visā pasaulē, jo cenu kāpums ietekmēs pamatpreces.
Reģionālā ietekme un jaunais spēku līdzsvars
Persijas līča valstis, kas ir ļoti atkarīgas no ūdens atsāļošanas, varētu būt visneaizsargātākās. Uzbrukumi to infrastruktūrai varētu izraisīt nopietnu humanitāro krīzi. Turklāt, lai finansētu aizsardzību, šīs valstis varētu sākt izņemt aktīvus no starptautiskajiem tirgiem, kas varētu izraisīt finanšu satricinājumus Amerikas Savienotajās Valstīs.
Vienlaikus analītiķis uzskata, ka Ķīna varētu izmantot situāciju, lai nostiprinātu savu ietekmi Āzijā. Taivānai šajā ziņā ir īpaši svarīga loma, jo jebkurš konflikts ap salu varētu izjaukt globālās piegādes ķēdes un radīt triecienu tehnoloģiju nozarei.
Arī citas lielākās Āzijas ekonomikas, īpaši Japāna, Dienvidkoreja un Indija, nonāks spiedienā to atkarības no energoresursu piegādēm dēļ. Tikmēr Eiropā joprojām pastāv kodoleskalācijas risks kara un komunikācijas pasliktināšanās starp kodolieroču valstīm dēļ. Analītiķis norāda, ka pasaule ir augstas nestabilitātes periodā, kurā pat nejauši notikumi varētu radīt katastrofālas sekas.
