"Par to būtu jāsēž"; kāds megaprojekts Latvijā "uzcep" soctīklus

© MN

Tukuma novada Tumes pagastā pabeigts viens no lielākajiem saules enerģijas parkiem Baltijā – 174 MW “Tume” saules parks, ko attīstījusi Lietuvas uzņēmuma "Ignitis Renewables" meitasfirma. Parkā uzstādīti vairāk nekā 282 000 saules paneļu 330 hektāru lielā teritorijas, kas iepriekš bija lauksaimniecības zeme.

Komercdarbību plānots uzsākt 2026. gadā. Tomēr sabiedrības reakcija sociālajos tīklos un komentāros ir pārsvarā negatīva - daudzi iedzīvotāji izsaka asu nepatiku pret projektu. “330 ha lauksaimniecības zemi sabojāt. Par to būtu jāsēž tiem, kas sagatavoja un apstiprināja tādu likumu,” raksta viens no komentētājiem. Cits piebilst: “Firma poļu, būvēja uzbeki no Latvijas puses - sadirsta lauksaimniecības zeme! Tad kāds nahren pienesums Latvijai???”

Daudzi uzsver ainavas degradāciju. “Kad braucu garām, vienmēr nošausminos. Nepatīkams skats - kā svešķermenis. Tieši ap to vietu BIJA ļoti skaists skats, braucot no Ventspils puses lejup no kalna,” raksta autobraucējs.

“Braucu garām vakar. Drausmas, skats vienkārši briesmīgs,” piekrīt cits.

Vārdi - “izskatās briesmīgi”, “depresīvi”, “šausmas!”, “murgs” un “briesmīgi, kā var piesmiet paši savu zemi” atkārtojas desmitiem reižu. Daži ironizē: “Graudu un gaļas vietā ēdīsim silīciju” vai “Tagad Latvijas iedzīvotājiem elektrība paliks lētāka?” - apšaubot reālo labumu iedzīvotājiem.

Kritizē arī potenciālos riskus: “Kur metīs tos paneļus pēc lielgraudu krusas? Kurš maksās par atkritumu savākšanu?” un bažas par nākotni - “Pēc gada ziņās: Tumei bankrots, piesārņota augsne, ekoloģiska katastrofa no nodokļu maksātāju naudas”.

Daļa komentētāju norāda, ka paneļi labāk derētu uz jumtiem, stāvvietām vai rekultivētām teritorijām, nevis auglīgas lauksaimniecības zemes aizņemšanai. “Man patīk saules paneļi... uz māju jumtiem, virs auto stāvvietām vai rekultivētiem atkritumu kalniem,” uzsver viens lietotājs.

Lai gan projekts atbilst ES zaļā kursa mērķiem un Latvijai palīdz virzīties uz lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, sabiedrības daļa to uztver kā skaistas lauku ainavas un produktīvas zemes upurēšanu, no kuras ieguvumi lielākoties nonāks ārvalstu investoriem, bet vietējiem paliek tikai “briesmīgais skats” un šaubas par elektroenerģijas cenu samazināšanos.