Igaunijā ir legalizēta asistēta pašnāvība, taču likumā joprojām nav norādīts, kas tieši var palīdzēt cilvēkiem nomirt. Tikmēr kāds vecāka gadagājuma pāris jau ir atradis kādu, kurš ir gatavs sniegt šo pakalpojumu, ziņo "ERR News".
Igaunijā 2025. gada maijā tika pieņemts likums, kas legalizē asistētu pašnāvību. Eiropas Savienībā nav vienotas direktīvas par asistētu nāvi jeb eitanāziju — katra valsts lemj pati.
Igaunijā šis jautājums kļuva īpaši aktuāls pagājušajā gadā, kad Augstākajā tiesā tika iesniegta Pola Tammerta lieta. Viņš izgatavoja ar hēliju darbināmu ierīci, ko izmanto asistētai pašnāvībai. Persona, kas nolemj izbeigt savu dzīvību, pati nospiež ierīces pogu. Tas atšķiras no eitanāzijas, kurā ārsts ievada zāles, kas izraisa nāvi.
Prokuratūra apgalvoja, ka Tammerts būtībā sniedza medicīniskos pakalpojumus bez nepieciešamās licences un tādējādi iesaistījās nelegālā uzņēmējdarbībā. Tomēr prokuratūra lietu zaudēja. Igaunijas Augstākās tiesas lēmums sadusmoja daudzus cilvēkus un politiķus.
Kā skaidro medicīnas ētikas eksperts un jurists Ants Nompers, spriedums daudziem bija pārsteigums. Pēc viņa teiktā, jautājums ir ne tikai par to, vai asistētu pašnāvību var uzskatīt par ētisku, bet arī par to, kam ir tiesības to veikt. Tammerts nav ārsts — viņš ir pensionēts bijušais ekonomikas profesors ar inženierzinātņu izglītību. Advokāts uzskata, ka šādi pakalpojumi būtu jāsniedz medicīnas speciālistiem kontrolētā vidē. Cits eksperts atbalsta šo viedokli, norādot, ka nav pierādījumu, kas apstiprinātu Tammerta rīcību vai veidu, kādā viņš palīdzēja cilvēkiem.
Tomēr 96 gadus vecais Kalju un 95 gadus vecā Novela Aropa, kuri dzīvo pansionātā Pelvā un kuru fiziskā un garīgā veselība ir relatīvi laba, jau ir pieteikušies Paula Tammerta sniegtajai mirstības palīdzībai.
"Es nevēlos nonākt situācijā, kad esmu piesaistīta gultai un kādam par mani būs jārūpējas. Es vēlētos, lai šis jautājums tiktu atrisināts iepriekš," saka 95 gadus vecā Novela.
Pauls Tammerts apgalvo, ka vairāki cilvēki jau ir sazinājušies ar viņu, vēloties izmantot mirstības palīdzības pakalpojumu. Pagaidām viņš iesaka lielākajai daļai no viņiem ziedot viņa nevalstiskajai organizācijai. Kalju Aropam tika piedāvāts ikmēneša ziedojums 50 eiro apmērā, taču viņš izvēlējās samaksāt 1000 eiro avansā, lai Tammerts varētu sniegt pakalpojumu nepieciešamības gadījumā.
Gan Tammerts, gan Kalju Aropa uzskata, ka likumam nevajadzētu detalizēti regulēt, kur, kā un kas var sniegt palīdzību.
Tikmēr detalizētu noteikumu izstrāde Igaunijā prasīs laiku, jo ir jāizvērtē daudzi aspekti. Igaunijas sociālo lietu ministre Karmena Jollere uzsvēra, ka jaunākie pētījumi liecina, ka, lai gan ievērojams skaits ārstu atbalsta asistētās mirstības legalizāciju, mazāk nekā puse ir gatavi personīgi piedalīties šādās procedūrās.
