Sievieti apstulbina skats lietoto apgērbu veikalā Cēsīs

Daudzi no mums sev nevajadzīgās, bet vēl gana labas drēbes izmet nevis mēslainē, bet tekstila konteinerā. Tā teikt, ar cerību, ka tās nonāks pie kāda, kam tās patiešām vajadzīgas.

Daina, labu nodomu vadīta, šādi arī rīkojās, taču pēc laika savu kleitu ieraudzīja lietoto preču veikalā. Vai ziedojums bija domāts pārdošanai? Vai labdarība var pārtapt biznesā?

"Pirms gadiem izmetu kleitu sarkanajā tekstila konteinerā Cēsīs. Šodien iegāju Cēsu humpalbodē, un mana kleita karājas kā dzīva, ar visu zināmo traipiņu, par 2 eiro, un neviens nepērk. Pilnīgi aizvainojoši palika. Cerēju, ka tās ziedotās drēbes ved citur," vietnē "X" raksta Daina.

• Zaiga: Es šodien sāku nest drēbes, kuras nevedīšu līdzi, uz Olaines sociālo dienestu. Pa maisiem sadalītu un samarķētu ar saturu. Izdalīs sociālajā mājā dzīvojošiem. Ko nevienam nevajadzēs, dos tālāk. Arī uz Jelgavas patversmi esmu vedusi. Man kaut kā labāk patīk pa tiešo un tuvāk.
• Dace: Es domāju, ka izdala trūkumcietējiem! Bet izrādās, ne!
• Braun: Traipiņu vajadzēja iztīrīt. Tad būtu par 3 eiro Bet, ja nopietni, nenosodu. Zinu vairākas ģimenes, kas spiedīgu apstākļu dēļ ģērbjas tikai humpalās. Lai tiek. Un tie 2 eiro aiziet bodes uzturēšanai.
• Rīs: Ir lietas, ko reāli vajag labdarībai, un tad ir viss pārējais, ko visi saziedo - to pārdod humpalām un par to naudu maksā algas un gan jau, cerams, tērē labdarībai. Arī pazīstama situācija.
• Dina: Humpalām ir cits koncepts. (Sarkanais, zilais krusts u.c.) Pārsvarā viss iet uz pārdošanu, ko var pārdot, to pārdod un naudu pārskaita labdarības kontā. Nav izdevīgi sūtīt pa pasauli, un tas ir “neekoloģiski”. Rīgā pārsvarā tas ir vienkārši lietotu mantu veikals bez labdarības.
• Dagnis: Tā jau tas strādā, ja nevēlies maksāt par savas kleitas utilizēšanu, pieņem, ka cilvēkiem, kuri to dara Tavā vietā, arī vajag algu, un šis ir labākais veids, kā to noorganizēt.