Zinātnieki Argentīnā ir atklājuši senu cilvēku populāciju, kas pastāvēja vairāk nekā 8000 gadus un tajā laikā gandrīz nekrustojās ar citām grupām. Par to ziņo laikraksts "The Independent".
Eksperti analizēja DNS, kas iegūta no cilvēku mirstīgajām atliekām, kuri pēdējo 10 000 gadu laikā dzīvoja pampās dažādās vietās.
Vecākie paraugi piederēja vīrietim, kurš tika apglabāts netālu no Hesusas Marijas pilsētas; viņa vecums tiek lēsts aptuveni 8500 gadu. Šis atklājums ļāva identificēt atšķirīgu ģenētisko līniju, kuras esamība iepriekš nebija zināma.
Pētnieki norāda, ka šī populācija astoņus tūkstošus gadu saglabājās kā galvenā ģenētiskā sastāvdaļa mūsdienu Argentīnas centrālajā daļā. Šis atklājums maina mūsu izpratni par apdzīvotību vienā no pēdējiem planētas reģioniem, ko apdzīvoja mūsdienu cilvēki.
Šī senā ciltsraksta līnija, izplatoties no Argentīnas centrālās daļas uz dienvidiem, attīstīja dažādas kultūras un valodas. Aptuveni pirms 3300 gadiem tā krustojās ar pampu iedzīvotājiem un vēlāk kļuva par dominējošo senču grupu lielākajai daļai reģiona iedzīvotāju. Neskatoties uz neregulāriem kontaktiem ar citām tautām, šī kopiena lielā mērā palika izolēta.
"Šī ir svarīga nodaļa kontinenta vēsturē, par kuras eksistenci mēs pat nenojautām," sacīja pētījuma vadošais autors Havjers Maravals.
