Turcijā, īpaši galvenajos lauksaimniecības reģionos, tiek reģistrēts arvien vairāk masīvu iegruvumu. Šīs ģeoloģiskās parādības, no kurām dažas sasniedz ievērojamu dziļumu un diametru, rada nopietnas bažas un debates sabiedrības un zinātnieku vidū.
Viskritiskākā situācija ir Konjas līdzenumā. Saskaņā ar Turcijas Katastrofu pārvaldības centra datiem, tikai šajā reģionā ir identificētas vismaz 648 lielas bedres.
Tomēr Konjas Tehniskās universitātes zinātnieki norāda, ka kopējais iegruvuma riskam pakļauto teritoriju skaits jau sasniedz aptuveni 1900. Dažas jaunizveidotās iegruvuma bedres pārsniedz 30 metrus diametrā, tādejādi iznīcinot lauksaimniecības zemi un ceļus.
Kamēr reliģiskie komentētāji ir steigušies saistīt šos notikumus ar Bībeles pravietojumiem, zinātnieki piedāvā skaidru zinātnisku skaidrojumu. Galvenie faktori, kas izraisa katastrofālo iegruvumu, ir sausums, ko saasina globālās klimata pārmaiņas, un masveida gruntsūdeņu sūknēšana. Gruntsūdeņu sūknēšana izžāvē pazemes dobumus, izraisot augšējo augsnes slāņu balstošo struktūru iznīcināšanu, īpaši intensīvas lauksaimniecības apgabalos.
Šo procesu sekas jau izjūt vietējā ekonomika un drošība. Krītošā ūdens līmeņa dēļ akas izsīkst, samazinās raža, un daži lauksaimnieki draudu dēļ ir spiesti pamest savas zemes. Pētnieki brīdina, ka līdzīgas augsnes iegrimšanas tendences pārmērīgas gruntsūdeņu sūknēšanas dēļ novērojamas arī citos pasaules reģionos, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un Tuvajos Austrumos, kur augsne var iegrimt sešas collas vai vairāk gadā.
Eksperti un zinātnieku aprindas aicina nekavējoties atjaunināt ūdens politiku un ieviest stingru gruntsūdeņu ieguves kontroli. Viņi norāda, ka bez sūknēšanas kontroles un apūdeņošanas sistēmu rekonstrukcijas katastrofas apmēri Turcijā un citās valstīs tikai pasliktināsies, jo jau tagad vienas nakts laikā māju un svarīgas infrastruktūras tuvumā var parādīties iegruvumi.
