Pagājušajā ceturtdienā vairāki simti cilvēku uz mūžu atvadījās no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķes Ilonas Jaukules, kuras dzīve traģiski aprāvās Daugavas ūdeņos, vēstīts Zanes Piļkas-Karaļevičas, Laumas Lapsas materiālā "Glāba citus, bet sevi nenosargāja" izdevumā "Privātā Dzīve".
Ilonas Jaukules dzīvība izdzisa 27. novembra vēlā vakarā, kad viņas vadītā automašīna no 11. novembra krastmalas iebrauca Daugavā. Mediķes ķermeni no ūdeņiem izcēla nākamajā dienā, bet auto - pāris dienu vēlāk. Šis notikums šokēja Latvijas sabiedrību, bet viņas tuvinieku dzīvi traģēdija sadalīja pirms un pēc.
Pagājušajā ceturtdienā Rīgas krematorijas Lielā zāle bija ļaužu pilna. Ilonas šķirsts grima ziedu kupenās un vainagos. Ilonas mīļie, viņas kolēģi un draugi vēl pēdējo reizi noglāstīja Ilonas galvu un klusām teica ardievas.
Aizkustinošs bija mirklis, kad pie viņas zārka nostājās kolēģi no Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta 106. brigādes - tie, ar kuriem kopā Ilona glābusi ne vienu vien dzīvību. Savu viņa nenosargāja…
Ilona bija uzticams un īsts draugs. Pavadītāju vidū pagājušajā ceturtdienā bija arī viņas labākā draudzene Sintija. Viņa ir pateicīga liktenim par to, ka Ilona savulaik ienākusi viņas dzīvē.
"Iepazināmies pirms aptuveni 12 gadiem. Mūsu draudzība aizsākās, kad kopā strādājām septītajā brigādē. Pēc tam es aizgāju dekrētā un, kad no tā atgriezos, turpināju strādāt Saulkrastos. Lai gan mēs ar Ilonu vairs nestrādājām kopā, mūsu draudzība turpinājās, " žurnālam Privātā Dzīve stāsta Sintija.
Ilona bija cilvēks, uz kuru vienmēr varēja paļauties. "Mēs varējām no sirds izrunāties, un viņa vienmēr atrada gaišus vārdus. Ilona bija tas cilvēks, kuram varēju zvanīt jebkurā brīdī, viņa vienmēr bija klātesoša. Tagad man ir izrauts gabaliņš no sirds… Manā dārzā ziedēs viņas dāvinātās puķes, kuras vienmēr atgādinās par Ilonu," skumji teic draudzene.
"Bērēs nebija neviena cilvēka, kurš neraudātu. Ilonas pēkšņā nāve mums visiem ir ļoti sāpīgs zaudējums," tā Sintija.
