Vētra atklāj aptuveni 70 gadus glabātu noslēpumu

Gan jau, ka ne vieni vien bēniņi glabā mājas un mājinieku noslēpumus, jo ne vienmēr tas, kas mums svarigs šķiet tagad, bija vai būs interesants aizgājušajām vai nākamajām paaudzēm.

Bet pienāk īstais brīdis, kad nejaušība atkl'j sen glabātus noslēpumus. Tā spēcīga vēja laikā noticis Saldū - vējš atrāvis pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados būvētas mājas jumta šīfera loksnes un atklājies rūpīgi iepakots Latvijas karogs.

Ilze raksta: "Mūsu māja ir būvēta 50tajos gados. Viena no pirmajām uz Varavīksnes ielas. Šorīt Saldū paliels vējš un mājas jumtam norāva dažus šīfera gabalus.Tētis uzkāpa pielabot. Atverot jumta dzegas galu, ieraudzīja sapakotu papīra saini.Kā izrādījās, tad papīra sainī ir ļoti dārgs saturs. Visticamāk,ka Latvijas karogu tur noslēpis mans vecaistēvs, un tas tur nogulējis kopš mājas uzcelšanas. Un interesanti, ka šis ir mājas stūris,kur cik vien sevi atceros, ir atradies karoga turētājs. Pat okupācijas laikos, šis karogs ir bijis ļoti tuvu sev paredzētajai vietai."

Einārs dalās ar savu personīgo pieredzi: "Padumjajos laikos vectēvam māju ar zemi atņēma Padumjā armija un izveidoja tajā teritorijā karavīru pilsētiņu. Vectēvs uzbūvēja jaunu māju uz zemes, kuru neatņēma. Pēc Sibīrijas dažus gadus Latvijas teritorijā nodzīvoja, taču ne līdz manai dzimšanai. Viņa sieva- mana vecmamma, mira padsmit gadus atpakaļ. Pirms bērēm mājā bija ģenerālrevīzija, jo arī atvadīšanās ceremonjas no viņas bija ne kapličā, bet mājā. Par cik personiski ļoti patīk palodāt, rakņājos arī pa bēniņiem. Ne tikai atradu ļoti daudz grāmatu Paraizajā volūdā - vēl arī Pamatīgāko sajūsmu radīja arī atrasts satīts Latvijas karogs! Spriežot pēc atrašanās vietas un "slēpšanas" veida, saprotu, ka buntošanās gēns man no vectēva."