"Pamēģiniet palūgt runāt latviešu valodā," cilvēki dalās pieredzē, kas notiek mājas sapulcēs

Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, taču teju 35 gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas latviešu valoda joprojām ir diskriminēta, piemēram, latvieši joprojām jūtas spiesti pāriet uz saziņu krievu valodā. Tāds ir viens no galvenajiem secinājumiem sociolingvistes, Latvijas Okupācijas muzeja vadošās pētnieces Vinetas Skujiņas monogrāfijā "Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā", vēsta lsm.lv.

Vietnē "X" aizsākušās pat vairākas diskusijas par to, kas notiek, ja tiek lūgts komunicēt latviski.

"Pamēģiniet mikrorajonā mājas sapulcē palūgt latviešu valodu. Dzirdēsiet daudz par integrāciju un valsts valodu. Spožākais - cik tu dzīvo šajā zemē un nesaproti krieviski (teikts svešvalodā)?" raksta Uldis.

Gatis: Viss, kas izrunāts, un par ko vienojušies citā valodā, nav nevienam oficiāli saistoši. Pat, ja par to nolēmuši 90% no iedzīvotājiem.

Juris: Mums nesen bija tāda sapulce. Pārvaldniekam uzdod jautājumu latviski viņš visu izskaidro. Pēc tam viena tante to pašu jautājumu krieviski uzdod, jo acīmredzot no teiktā ne vārda nesaprata.

Luna: Tas pats attiecas uz skolu vecāku čatiem. Piedzīvots vairākos

Jānis: Grūti jums tur Rīgā..mūspusē tas nav iedomājams

"Mani izmeta no mājas čata, jo palūdzu diskusijas par apkures pieslēgšanu risināt valsts valodā. Iedevu pat tulkošanas rīku. Mājas pārvaldniecei tas laikam nepatika. Kaut gan dalībniece diskusijas pēc brīža tomēr turpināja valsts valodā," raksta Sarmīte.

Zigmārs: Nez man jau liekas, ka privātos čatos katrs runā kā vēlas...

Dāvis: Cepums par to, ka sarunā okupantu valodu atklāti nosauci par okupantu valodu. Nav ko liekuļot.

Kaspars: Paldies par pilsonisko stāju!