Milzīga komēta tuvojas Zemei: zinātnieki domā, ka tas ir vēstījums no citplanētiešiem

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Zinātnieki ir atklājuši, ka komēta, kas virzās uz Saules sistēmu un tuvojas Zemei, ir daudz lielāka nekā iepriekš uzskatīts.

Fox News ziņo par Hārvardas astrofiziķa Arvija Lēba viedokli, kurā viņš apgalvoja, ka 3I/ATLAS varētu būt pat mākslīga, ko radījusi citplanētiešu civilizācija, nevis dabisks ķermenis.

Viņš lēš, ka komētas masa pārsniedz 33 miljardus tonnu, un tās kodola diametrs ir vismaz 5 kilometri.

33 miljardi tonnu ir neiedomājami milzīga masa, taču daži salīdzinājumi var palīdzēt to aplūkot perspektīvā:


Eifeļa tornis sver aptuveni 10 000 tonnu. Tāpēc 33 miljardi tonnu ir aptuveni 3,3 miljoni Eifeļa torņu.

Visas automašīnas uz Zemes (aptuveni 1,5 miljardi automašīnu, katra sver aptuveni 1,5 tonnas) sver aptuveni 2,25 miljardus tonnu. Tas nozīmē, ka komētas masa ir 15 reizes lielāka nekā visu automašīnu kopējais svars uz planētas.

Lielākie ASV lidmašīnu bāzes kuģi sver aptuveni 100 000 tonnu. 33 miljardi tonnu ir līdzvērtīgi aptuveni 330 000 lidmašīnu bāzes kuģu.

3I/ATLAS ir trešais jebkad atklātais starpzvaigžņu objekts pēc 'Oumuamua 2017. gadā un 2I/Borisov 2019. gadā.

Kāpēc 3I/ATLAS ir neparasta?


2025. gada jūlijā veiktie novērojumi atklāja, ka komēta izstaro milzīgu daudzumu oglekļa dioksīda un putekļu, paātrinoties tuvojoties Saulei.

Lēbs un viņa kolēģi atzīmēja nelielu "negravitācijas paātrinājumu", ko izraisīja gāzu iztvaikošana, kas norāda uz ievērojami lielāku objekta masu nekā iepriekš prognozēts.

Salīdzinājumam, starpzvaigžņu objekts 'Oumuamua bija aptuveni 0,4 km garš, bet cits starpzvaigžņu objekts, 2I/Borisov, bija aptuveni 1 km diametrā.

Jaunais objekts, 3I/ATLAS, ir par trim līdz piecām lieluma kārtām lielākas masas nekā abi šie starpzvaigžņu objekti, un tā kodola diametrs tiek lēsts vismaz 5 km.

Marss, Jupiters un Venera komētas ceļā


Nākamnedēļ komēta palidos garām 1,67 miljoniem jūdžu aiz Marsa orbītas un arī cieši sastapsies ar Jupiteru un Veneru.

Lēbs mudina NASA pavērst Marsa izlūkošanas orbitālā zondes HiRISE kameru pret 3I/ATLAS, norādot, ka pat viens spilgts pikselis palīdzētu precizēt objekta izmērus.

"3I/ATLAS dabu nevajadzētu vērtēt tikai pēc tās virsmas ķīmiskā sastāva," rakstīja Lēbs. "Tāpat kā grāmatu, objektu nevar vērtēt pēc vāka," viņš piebilda.

Zinātnieki turpina novērot komētu, lai noteiktu, vai tas ir dabas objekts vai unikāls starpzvaigžņu artefakts.