Demogrāfa izteikumi izraisa asas diskusijas internetā

© Ruta Kalmuka/MN

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā izvirzīti trīs rīcības virzieni, kas ietver atbalstu ģimenēm, kvalitatīvas dzīves vides un iedzīvotāju migrācijas un reemigrācijas veicināšanu, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību.

Ziņojumā kā galvenie demogrāfiskās situācijas izaicinājumi Latvijā identificēti sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita un dabiskā pieauguma samazināšanās, kā arī iedzīvotāju migrācija. Plašāk lasīt šeit.

Lielāki pabalsti, elastīga bērnu pieskatīšana, mājokļu atbalsts ģimenēm - tie ir galvenie rīki, ar kuriem Labklājības ministrija cer uzlabot demogrāfisko politiku.

Par plāna iespējamo efektivitāti viedoklis ir demogrāfam Ilmāram Mežam: “Konkrēti par šo plānu, tur ir daži vai vairāki labi soļi, bet tā ir varbūt desmitā vai vēl mazāka daļa no tā, ko būtu tu vajadzīgs darīt, no tā, ko dara mana mīļā Igaunija."

Uz raidījuma "360 Ziņas" jautājumu, vai nav tā, ka visi šie plānotie pasākumi ir nedaudz par vēlu un vilciens jau ir aizgājis, Ilmārs Mežs uzskata, ka Latvijai nav vairs cerību, ka dzimušo skaits jebkad būs lielāks par mirušo skaitu: “Es neloloju cerības, ka mēs varam pieaudzēt dzimušo skaitu. Mēs katru gadu tajā bedrē gāžamies diezgan lielā ātrumā, bet mēs noteikti varam samazināt dzimušo kritumu. Labāk vēlu nekā nekad.”

Demogrāfa izteikumus vietnē "X" komentējis ekonomists Pēteris Strautiņš: "Ja mēs šo paziņojumu lasām burtiski, tad atteikšanās no imigrācijas = lēmums par pakāpenisku valsts likvidāciju. Varbūt ne gluži, jo sabiedriskajos procesos diez vai ar 100% drošību var teikt "nekad". Taču ļoti skaidrs viedoklis, paldies."

Arī citiem ir ko teikt demogrāfijas sakarā:

  • Imants: Demogrāfiskā “bedre” bija prognozēta jau 90tajos. Politiķu vēlme būt populāriem - netiek formulēta jebkāda imigrācijas politika, tā vietā gaumīga klusēšana. Uz kādas kvalitātes imigrantiem ar šādu sociālo paketi un darba samaksu varam pretendēt?
  • John: Tagad arī aizbrauks 1000 latviešu jauniešu, kuriem valsts nenodrošināja vietu vidusskolā. Ja valsts nespēj parūpēties par tiem, kas jau piedzimuši, mācās, uz ko cerēt nākotnē? Nemaz nerunāsim par nožēlojamajiem bērnu pabalstiem pēc 18 mēnešu vecuma. Bērnu kopšanas atvaļinājums gan ir garš, kas ir labi.
  • Martins: Vispār valsts pastāvēšanas jēga ir latviešu tautas interešu nodrošināšana, imigrācija iznīcina nacionālu valsti, jo tad valsts zaudē pastāvēšanas jēgu un pārvēršas par melnu dvieļugalvu kalifāta provinci.
  • Ilze: Vajag latviešus no visas pasaules aicināt mājās, radīt apstākļus, lai viņi (ar otrām pusītēm vai pat ar bērniem) atgriežas...
  • Ainārs: Slikti, ka esam radījuši valsti, kurā negrib dzimt.
  • Aivars: Nav nekādas valsts likvidācijas! Valsts var pastāvēt arī ar 10 000 iedzīvotājiem, varbūt pat mazāk. Galvenais, lai valdība neaizrijas un neapvemjas!
  • Juris: ...ja par katru dzimušo bērnu ģimenei tiktu nevis piešķirts kaut kāds pabalsts, bet tiktu samazināts pensionēšanās vecuma slieksnis - tas varētu būt risinājums.
  • Elmārs: Vai Mežs ir vienīgais pareģotājs? Bez tam imigrācija, iespējams, pagarinās valsti ar vārdu Latvija, bet bez latviešiem. Kas, jūsuprāt, ir svarīgāks: valsts vai latvieši?

Citi

Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā izvirzīti trīs rīcības virzieni, kas ietver atbalstu ģimenēm, kvalitatīvas dzīves vides un iedzīvotāju migrācijas un reemigrācijas veicināšanu, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais informatīvais ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību.

Svarīgākais