Čehu zinātnieks ir atklājis pārsteidzoši lielu žurkai līdzīgu dzīvnieku, aptuveni 76 cm garu — vairākas reizes lielāku nekā parasta žurka.
Žurkas ķepas ar aptuveni 8 cm gariem nagiem. Par laimi, šis gigants nav sastopams Eiropā — tas dzīvo tikai PapuaJaungvinejas Vilhelma kalnu grēdas kalnu apgabalos.
Atklājumu veica Františeks Vejmelka no Čehijas Zinātņu akadēmijas Bioloģijas centra un Dienvidbohēmijas Universitātes. "Ir pārsteidzoši, ka tik liels un ievērojams dzīvnieks praktiski nav pētīts," viņš saka.
Līdz šim šī žurka (Malloms istapantap) zinātnei bija zināma tikai no dažiem muzeju eksemplāriem. Suga pirmo reizi tika aprakstīta 1989. gadā, pamatojoties uz arhīva materiāliem, un pēdējā pieminēšana par to ir pirms vairāk nekā 30 gadiem. Iepriekš nebija pastāvējušas nekādas žurkas fotogrāfijas savvaļā.
Sešu mēnešu ekspedīcijas laikā Vejmelka sadarbojās ar vietējām ciltīm, izpētot Vilhelma kalnu, Papua Jaungvinejas augstāko punktu (4509 metri virs jūras līmeņa). Kameru slazdi fiksēja šīs retās sugas eksistenci kalnu mežos un zālājos aptuveni 3700 metru augstumā.
Saskaņā ar mērījumiem šī žurka sasniedz 76 cm garumu (ieskaitot asti) un sver gandrīz 2 kilogramus.
Salīdzinājumam: vidējais mājas kaķis ir aptuveni 70 cm garš un sver no 3,6 līdz 4,5 kg. Savukārt parastā žurka ir aptuveni 28 cm gara un sver 200-300 g.
Františeks Vejmelka arī vāca datus par milzu žurku uzturu, parazītiem, aktivitātes režīmu, uzvedību un pārvietošanās modeļiem. Pēc viņa teiktā, šī noslēpumainā nakts suga piekopj vientuļu dzīvesveidu grūti sasniedzamās vietās, kas izskaidro, kāpēc tā ir tik maz pētīta. Milzu žurkas naktī kāpj kokos, dienā slēpjas alās vai koku vainagos un barojas tikai ar augu barību.
Vejmelka darbs, kas publicēts žurnālā Mammalia, padziļina mūsu izpratni par Jaungvinejas maz izpētīto tropisko augstienes bioloģisko daudzveidību. "Šie ir pirmie reģistrētie šī apbrīnojamā, bet maz izpētītā zīdītāja eksemplāri 30 gadu laikā," viņš saka.
