Klimats mainās (un kārtējā šo pārmaiņu pazīme un virzītājspēks ir jūras ledus paātrinātā kušana), mūsu platuma grādos parādās jaunas faunas sugas, un tas viss notiek ātri. Izmaiņas principā jau ir neatgriezeniskas, taču var mēģināt tās piebremzēt, vājināt un pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Vairs nevarēs dzīvot nepiespiestu dzīvi kā vecajos labajos laikos, LSM+ raidījumā “Jauna diena” sacīja ģeologs un zinātnes žurnālists Konstantīns Ranks.
Lūgts komentēt Kopernika klimata centra ziņojumu par jūras ledus paātrināto kušanu, Ranks precizēja: ekspertus satrauc “stacionārā” ledus kušana, kas parasti pārdzīvo vasaru (nevis tāds, kas parādās katru gadu aukstajā periodā un pazūd siltajā). Rezultātā palielinās melnā ūdens virsmas laukums, kas atšķirībā no ledus labi absorbē saules gaismu, liekot okeānam vēl vairāk sasilt. Tas rada apburto loku “siltāks okeāns - mazāk ledus, mazāk ledus - siltāks okeāns”.
“Uzskatām, ka šis loks ir apburts, jo Ziemeļu Ledus okeāna sasilšana (un Arktikas reģions sasilst četras reizes ātrāk nekā planēta vidēji) izraisa strauju aprites palēnināšanos no siltajiem reģioniem uz ziemeļiem... Un ko tas nozīmē? Cikloni sāk kustēties savādāk, arī ziema kļūst savādāka. Tas ir neierasti mūsu dabai.
Pēdējos 10-12 tūkstošus gadu — kā ledājs mūs pameta — šeit viss bija vairāk vai mazāk stabils. Bija aukstāki periodi, siltāki periodi, bet tas, ka ziema ir ziema, kaut kā bija obligāti,” skaidro Ranks.
Tagad laikapstākļi manāmi mainās, no dienvidiem ierodas jaunas faunas sugas (un vismaz dažas no tām nemaz nav patīkami viesi), un, galvenais, pārmaiņas notiek ļoti ātri.
“Dabai un mums pašiem nav laika pielāgoties. Kā tagad plānot savu dzīvi ziemā? Kas notiks vasarā? Mums bija rudens un ziemas vētru jēdziens. Un pagājušajā gadā tāda vētra bija 1. augusta naktī. Ja tā turpināsies, koku bojājumi mežos kļūs par normu.
Iespējama spēcīga vētra ar krusu, tāpat kā aizpagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka stāvvietas vajadzēs aprīkot ar skārda jumtu... Respektīvi, dzīve mainīsies. Un tā jau sāk pieprasīt izmaiņas. Tāpēc tas, kas notiek Ziemeļu Ledus okeānā, ir ļoti nopietns modinātājs - ka process turpinās, un tas, šķiet, ir neatgriezenisks," viņš spriež.
Vai tas nozīmē, ka mēs varam atslābināties un pārtraukt mēģināt apturēt šo procesu?
Nē, saka Ranks, vienmēr jāmēģina.
“No otras puses, tagad mums jākoncentrējas uz pielāgošanos jaunajiem apstākļiem. Mūsu pilsētā tas nozīmē, ka ir nepieciešama jauna lietus kanalizācijas sistēma.
Plūdi var atkārtoties un notikt biežāk. Un Rīga stāv uz smiltīm.
Ja ūdens iekļūs ēku pagrabos, tas tos aizskalos, kas radīs ēkas sabrukšanas risku, kas nozīmē potenciālus cilvēku upurus un milzīgus materiālus zaudējumus. Tāpēc jau tagad par to ir jādomā un jāsaprot, ka tas, kā mēs dzīvojām iepriekš, tik atslābuši, vairs nederēs, atvainojiet,” viņš uzsvēra.
