Sarūk nevis cenas, bet produktu svars iepakojumā - šādu secinājumu daudzi izdarījuši, papētot veikalu plauktu sortimentu.
Piemēram, kādreiz teju visas sviesta paciņas svēra 200 gramus, taču tagad tādus iepakojumus grūtāk atrast. Cenu zīme vēsta par zemāku cenu nekā konkurentam, bet, paskatot iepakojumu, 200 gramu vietā redzami 180, 170, 165 grami... Šķietami lētākais produkts, pārrēķinot tā cenu kilogramos, patiesībā nereti ir dārgāks nekā cita ražotāja piedāvātais produkts.
Soctīklos cilvēki ironizē un izaicina sviesta ražotājus.
"Nu, saņemas! Kurš pirmais paņems 150 gramus?" taujā Dagne.
Nu, saņemās! Kurš pirmais paņems 150 g ? pic.twitter.com/p2CcyIYPRL
— Dagne (@DagnijaNeimane) January 27, 2025
Zanda: Ko tur ņemties? Lai fasē pa 100 gramiem, būs ērtāk rēķināt receptēm. Kaut gan kāds pēc tam gan jau aizies uz 80 gramiem.
Vaivads: 165 jau tuvu bezkaunībai.
Maize: Sīkums. Kad alkohols būs nevis 0,7 (utt.), bet 0,65 (utt.), tad būs sacelšanās.
Tīna: Nu tas ir pilnīgākais sviests.
Kristīne: Es būtu tīri priecīga, ja fasētu arī mazākās porcijās - 100 vai pat 50 g. Manam patēriņam tas būtu tieši tik, lai nepaliktu vecs un nebūtu jāmet ārā. Par cenām sāpi neredzu - uz cenu zīmēm ir norādīta kg cena.
