Medijs CNN ziņo, ka kosmosa zinātnieki nonākuši pie jaunas atziņas, ka tik tiešām reiz uz Marsa varēja pastāvēt dzīvība.
Saskaņā ar jaunu pētījumu, uz meteorīta, kas nokritis uz Zemes no Marsa, ir atrasts minerāls, kas apliecina, ka reiz uz Marsa ir bijis ūdens.
Uz meteorīta, kas uz Zemes nokritis no Marsa un varētu būt 4,45 miljardus gadus vecs, atrasts cirkona grauds.
Zinātnieki ir pārliecināti, ka atklātais cirkona graudiņš uz meteorīta varētu būt vecākā tiešā liecība par to, ka reiz uz Marsa ir bijis ūdens jeb precīzāk karstie avoti. Tas nozīmē to, ka uz Marsa varētu būt mitusi arī dzīvība. Taču joprojām ir aktuāli jautājumi par to, kad tieši ūdens pirmo reizi parādījās uz Marsa un kā tas laika gaitā attīstījās un pazuda.
Zinātnieki jauno atklājumu veica, analizējot paraugu no "Black Beauty" meteorīta, kas pazīstams arī ar nosaukumu NWA 7034, kas tika atrasts Sahāras tuksnesī 2011. gadā. Meteorīts tika izmests no Marsa virsmas pēc tam, kad planētu pirms 5-10 miljoniem gadu skāra cits debess objekts. Tā fragments (meteorīts) gadiem ilgi ir kalpojis par galveno avotu senā Marsa pētīšanai.
Jaunais pētījums, kas publicēts žurnālā "Science Advances" 22. novembrī, koncentrējās uz vienu meteorītā pamanīto cirkona minerāla graudu. Zinātnieki secināja, ka tas ir bijis saskarē ar ūdeni 100 miljonus gadu pēc planētas veidošanās, kas liecina, ka Marss, iespējams, varēja uzturēt dzīvību kādā savas vēstures posmā.
"Mūsu dati liecina par ūdens klātbūtni Marsa garozā," sacīja pētījuma vadošais autors Džeks Gilespijs, Lozannas universitātes Ģeozinātņu fakultātes pētnieks. "Šis atklājums sniedz jaunus pierādījumus, lai izprastu Marsa planētas evolūciju, uz tās notikušos procesus un tās potenciālu, lai tajā varētu būt dzīvība."
"Meteorīts satur simtiem iežu un minerālu fragmentu, katrs ir saistāms ar atšķirīgu daļu no 4,5 miljardu gadu Marsa vēstures," sacīja pētījuma līdzautors Ārons Kavosijs, planētu zinātnieks un Kosmosa zinātnes un tehnoloģiju centra vecākais pasniedzējs.
Pateicoties meteorītam "Black Beauty", ir atklāti dažādi noslēpumi saistībā ar planētu Marss. Pētnieki norāda, ka daudzi meteorīta iežu fragmenti liecina, ka Marsa garoza ir pārcietusi vairākus triecienus, izraisot milzīgus apvērsumus uz planētas virsmas. "Mūsu jaunais pētījums liecina, ka Marsa garoza bija silta un mitra pirms Noahas perioda, kas nozīmē, ka tajā laikā tur varēja pastāvēt apdzīvojama vide."
Noaha periods bija pirms 4,1 līdz 3,7 miljardiem gadu.
