Klaja latviski runājošu cilvēku diskriminācija - sabiedrība sašutusi, kas notiek medicīnas iestādēs

Aptaujājot 580 veselības aprūpes nozarē studējošos, 51,5 % atzina, ka viņi nesaprot krievu valodu nemaz vai arī to zina ļoti vājā līmenī. Visbiežāk studenta dzīvē krievu valoda ienāk, tiklīdz topošais mediķis mācību uzdevumā nonāk ārstniecības iestādē, vēsta "Panorāma".

"Šajā gadījumā tā ir klaja Latvijā dzīvojošu latviski runājošu cilvēku diskriminācija. Tie studenti, kuri nezina krievu valodu, ļoti bieži baidās prasīt palīdzību. Vairāk nekā puse, jo viņiem bail no mobinga, nicinājuma, no naidīgiem izteicieniem tieši no jau sertificēto un esošo veselības aprūpes speciālistu vidus. Ir tāds teiciens: "Kā Latvijā iedrošinies strādāt bez krievu valodas. Tev vajadzētu strādāt morgā, tur nevienu ar savu krievu valodas nezināšanu nenogalināsi,"" saka ārste, Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve Marta Celmiņa.

Šis "Panorāmas" sižets ļoti plaši tiek apspriests soctīklos. Viens no vadošajiem viedokļiem ir tāds, ka ārstniecības iestādēs jāievieš maksas tulks vai tas jāspēj nodrošināt pašam klientam.

"Katru dienu saskaros ar situāciju, kur pacients atsakās runāt latviešu valodā. Ar tulku vai radinieku ierodas tikai retais. Pacienti nekautrējoties dažreiz pat agresīvi pieprasa komunikāciju krievu valodā," raksta Ieva.

A: Nesen viens ārsts man stāstīja, kā krievu pusaudzis (ar LV pasi) viņam kabinetā neesot sapratis ne vārdu latviski. Puika bija ieradies ar traumu un vajadzēja apstāstīt turpmāku ārstēšanu. Pusaudzis noburkšķējis krieviski, un savam tētim prasījis tulkot uz latviešu valodu.

Diāna: Un tiešām, visskumjāk ir tas, ka pieprasa, jo uzskata, ka viņiem melo un visi zin krievu valodu. Nu nezin. Latvijas lepnuma nomināciju būtu pelnījis tas cilvēks, kurš atrastu veidu tiem ļautiņiem ieskaidrot, ka latvieši arvien mazākā skaitā pārvalda krievu valodu.

Edgars: Es uzskatu, ka ārstam būtu jāpaliek pie sava, un runāt tikai latviski. Cik ilgi mēs visi auklēsimies ar viņiem visiem?! Jo ilgāk valsts iestādēs, pie ārstiem, veikalos, TV, u.c., sabiedrībā kopumā, jo ilgāk mums būs divvalodīga sabiedrība. Viņiem nebūs pamata mācīties latviešu valodu.

Kumins: Nupat biju pie ārstes no Ukrainas. Viņa jau runāja latviski. Lēni un lūdza mani runāt lēnām, bet sapratāmies ļoti labi.

Juris: Mazo minoritāšu - lietuviešu, poļu, čigānu pārstāvji nekad nesūdzas, ka pie ārsta jālieto vietējā valoda. Krievu daudzskaitlīgums un blīvums pats par sevi dod iespējas daudz biežāk lietot savu dzimto valodu, bet tas nenozīmē lielākas tiesības to lietot salīdzinājumā ar citiem.

Vairis: Tulku gan katrā ārstniecības iestādē vajadzētu nodrošināt un tas varētu arī būt pats ārsts, ja viņš zina attiecīgo svešvalodu, bet tam būtu jābūt pacienta papildus apmaksātam pakalpojumam, turklāt vēlams - ar standarta, valstī noteiktu cenu - visur vienādi.