Vairāk nekā 200 zinātnieku grupa, kas pārstāv dažādas zinātniskās organizācijas no 26 valstīm, ir publicējusi plašu ziņojumu, kurā tiek runāts par globālā klimata pārmaiņu sekām. Pēc darba autoru domām, cilvēce par zemu novērtē tās katastrofas mērogu, pie kuras var novest nākotnes pārmaiņas.
Starptautiska komanda, kurā ir vairāk nekā 200 zinātnieku, publicēja 2023. gada ziņojumu "Global Tipping Points Report", kurā sīki aprakstīta klimata pārmaiņu ietekme uz planētu. Ja cilvēce nesāks veikt nozīmīgus pasākumus, no katastrofas izvairīties neizdosies.
Fakts, ka cilvēki atmosfērā izdala siltumnīcefekta gāzes, ir izraisījis nepieredzētu vidējās temperatūras pieaugumu uz planētas. Tas jau ir izraisījis ledāju ekstrēmu kušanu, jūras līmeņa celšanos, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ugunsgrēku, plūdu, vētru u.c. pieaugumu.
Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta tā sauktajiem lūzuma punktiem. Tās ir pēkšņas liela mēroga pārmaiņas dabā, ko izraisa mazāku vides izmaiņu uzkrāšanās. Šādas pārmaiņas ietver, piemēram, koraļļu rifu iznīcināšanu, ledus segas zudumu Antarktīdā un Grenlandē, mežu samazināšanos Amazonē u.c.
Starp klimata pārmaiņu notikumiem visā pasaulē ir konstatēti vairāki modeļi. Lielākajai daļai no tiem ir destabilizējoša ietekme, un tie izraisa traucējumus citās sistēmās — gan dabiskās, gan sociālekonomiskās.
Piemēram, straumju intensitātes samazināšanās Atlantijas okeānā var novest pie tā, ka pasaules kviešu un kukurūzas audzēšanas platība samazinās uz pusi. Zinātnieki arī runā par "dažu Eiropas valstu aizsalšanu".
Tas rada lielus draudus stabilitātei nākotnē, un iznīcināšanas process jau ir sācies. Piemēram, 2022. gadā vien šī iemesla dēļ izsalkuši bija vairāk nekā 27 miljoni bērnu.
Pētnieki aicina īstenot koordinētus globālas politikas centienus, lai novērstu katastrofu.
