"Tā nav “piektā kolonna”. Es nevaru pateikt, ka viņi būs lielākie aizstāvji un patrioti. Bet, iespējams, ja būtu barikāžu laiks, viņi atkal nostātos uz barikādēm.” Tā, atbildot uz žurnālista jautājumu par to, kā vērtēt aptaujas datus, ka 55 % ģimenēs krieviski runājošo jūt aizvainojumu pret Latviju un 52% nejūtas pieņemti, situāciju komentē Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs (ZZS) Gunārs Kūtris.
TV24 raidījumā “Uz līnijas” Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (ZZS) cenšas rast pamatojumu krievu atsvešinātajai attieksmei pret Latviju. Viņš norāda, ka pie vainas varētu būt tas, valsts rīkojusies nepareizi. Kā piemēru Kūtris min krievu valodas lomas mazināšanu sabiedriskajā telpā, Krievijas mediju slēgšanu, kas radījusi atsvešinātību.
Deputāts pauž, ka noraidošo attieksmi vairo, piemēram, tas, ka no šī gada bērniem, kas slikti pārvalda latviešu valodu, jāsāk apgūt ķīmiju un fiziku latviski.
“Mums ir jāsaprot šī attieksme, mums ir jāsaprot, kā šiem cilvēkiem palīdzēt integrēties, lai šis aizvainojums mazinātos,” saka Kūtris.
