Vai par savu labo sirdi allaž gaidām citu novērtējumu? Kāda notikuma izklāsts vietnē "X" radījis viedokļu dueļus.
"Es šokā - man radagabals uz ielas atradis maku, 40 eiro + id karte + autovadītāja apliecība uc. Atradis zaudētāju internetā. Atbrauc čalis (nav 17gadīgs tirliņš, bet ap 50) - hei, paldies un čau. Man šūplāde nav aizvērusies. Pat mandarīnu nav uzdāvinājis," vietnē "X" raksta Normunds.
Es šokā - man radagabals uz ielas atradis maku, € 40 + id karte + autovadītāja apliecība uc. Atradis zaudētāju netā.
— Normunds Namnieks � (@2N_ICEBOX) January 26, 2024
Atbrauc čalis (nav 17gadīgs tirliņš, bet ap 50) - hei, zajebisj, paldies un čau.
Man šūplāde nav aizvērusies� Pat mandarīnu nav uzdāvinājis.
Bloke: Kādreiz sen atrādu māku, bez naudas, bet ar dokumentiem. Kaut kāda sievietē, ari vizītkartes. Devos pie viņas uz Imantu, bet viņa bija tik satraukta ka tur nebija naudas, ka satika mani ar mentiem. Apsūdzēja mani naudas zādzībā.
Rinalds: Nu... Ja tu uzskati, ka tev *pienākas* kaut kas par labu darbu, tad man liekas, ka nav viss ar tevi pareizi
Agnijita: Normāli, es reiz redzēju, kā sievietei izkrīt maks, saucu, saucu, pat negriežas, aizbrien ar draudzeni, paveru maku, tur vairāki simti, skrienu pakaļ, piekskrienu, vēl muti neatvēru - KO VAJAG? Ieraudzīja maku, sagrāba, nočekoja, ne lūdzu, ne paldies un aizgāja
Linda: Draugs pazaudēja maku, pieteicās atradēja. Makā vairs nebija naudas un Rimi kartes, kad atdeva - tādu esot atraduši. Draugs iedeva 100€ kā atlīdzību. Atradēja zvanīja pēc nedēļas un prasīja, vai ar maku un saturu viss kārtībā, un lai iedodot vēl naudu.
Valters: Pamēģiniet pa velti kautko FB atdot, vēl pārmetīs, ka nepalīdz lejā nostiept.
Olga: Vīram 5 dienu pārgājienā pie Liepājas pieklīda labradors. Divas dienas ar viņiem gāja, nakšņoja, gājēji viņu baroja utt. Safočēja, es saliku visās Facebook grupās, atradām saimniekus. Saimnieks atbrauca līdz gājējiem, pasauca suni un aizbrauca. Pat nepienāca un šokolādi neiedeva
Oskars: Neredzu pamatu šokam. Labas lietas vajadzētu darīt nevis tāpēc, lai dabūtu novērtējumu un pateicību, bet tapec, ka tāds ir mūsu iekšējais kompass.
Zaiga: Varbūt cilvēkam vējš galvā un nepadomāja, sastresojies par dokumentiem bija. Nav tik slikti ar cilvēkiem, mums pat par tukšām kastēm dažreiz atnes kaut ko, lai gan neko neprasām. Bet patīkami tāpat, protams
Katrīna: Pati esmu atradusi gan makus, gan telefonus. Vienmēr ar šausmām domāju, lai tikai man neko nedāvina pretī. Vienkārši paņem savu telefonu un bye-bye. Ir saņemtas šokolādes un arī nauda, pieklājīgi paņēmu, protams. Bet man to nevajadzēja, negribu tādas pateicības, jutos neērti.
