"Kārtējā brutālā zagšana"; cilvēki nikni, kam Veselības ministrija tērēs teju 4 miljonus

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Par 3,75 miljoniem eiro pētīs Latvijas veselības sistēmas problēmas - šāda ziņa šonedēļ parādījās medijos. Ši ziņa pamatīgi nokaitinājusi cilvēkus.

No pētījumiem tiek sagaidītas jaunas zināšanas, pieejas un metodes iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai, veselības aprūpes cilvēkkapitāla attīstīšanai un efektīvai izmantošanai, profilaktiski un medicīniski novēršamās mirstības mazināšanai no neinfekcijas slimībām, cilvēka biomonitoringa programmas izveidei, novērtējot pesticīdu, smago metālu un atsevišķu organisko piesārņotāju izplatību Latvijas iedzīvotāju paraugos, kā arī noskaidrojot, vai aizliegto pesticīdu atliekvielām ir vides piesārņojuma, pārtikas vai sadzīves līdzekļu izcelsme, vēsta Delfi.lv.

"Drīkst painteresēties, ar ko nodarbojas vesela ministrija, ja nezina nozares problēmas un tās jāpēta par pilnīgi kosmisku summu? Un kad par šo sēdinās? Vienkārši kārtējā brutālā zagšana," vietnē "X" raksta Artūrs.

Gintiņš: Visdrīzākais, ka nekad nesēdinās. Jābūt īpaši debīliem lai paši sevi vajātu. Bet ja iedomājas cik % no visiem kopā iztērētajiem budžeta eiro ir šāda veida acīmredzama krāpšana lielā apmērā, slikti paliek.

Mārtiņš: Neticu, NETICU, ka kāds doktorants vai maģistrs šo nav pētījis jau vienkārši sava diplomdarba ietveros. Bez miljoniem.

Egita: Valstī mirst cilvēki, arī 20 gadus veci un jaunāki, jo nav naudas rindu pie speciālistiem izskaušanai, nav naudas zālēm onkoloģiskajiem slimniekiem. Un mēs vēl kaut ko pētīsim. Tas ir ciniski.

Irēna: Naudas bāšana savās kabatās visas šīs pētīšanas ir nekaunīga nodokļu nauda piesavināšanās.

Juris: Valsts pārvaldei vsp vajadzētu aizliegt pirkt ārpakalpojumus aptaujām-pētījumiem, jo pašiem ir pietiekoši lieli štati un jābūt kompetentam personālam! Šie pētījumi ir laba pietuvināto barotne.

Citi

Pētnieki, kurus vadīja Takuzo Aida no RIKEN Jauno vielu zinātnes centra (CEMS), ir radījuši revolucionāru plastmasu, kas apvieno izturību ar videi draudzīgumu. Šis novatoriskais materiāls ir ne tikai izturīgs kā parastā plastmasa, bet arī bioloģiski noārdās un tam piemīt unikāla spēja sadalīties jūras ūdenī, vēsta “SciTech Daily”.

Svarīgākais