Tauta nikna: Valdība nolemj palīdzēt Slovēnijai, bet "visiem [Latvijā dabas stihijā skartajiem] palīdzēt nebūs iespējams"

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo Agency

Visiem no vētras un krusas cietušajiem palīdzēt nevarēs, tāpēc, iespējams, jādomā par aizdevumu programmu, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Ministrs pirmdienas vakarā klātienē apmeklēja vētras postījumu vietas Dobelē un Tērvetē. Sprindžuks akcentēja, ka tur skatam paveras šausmīgs un traģisks skats, jo postījumi ir milzīgi. Ministrs pieļāva, ka postījumi būs jāsadala smaguma pakāpēs, lai saprastu, kā organizēt palīdzību tiem cilvēkiem, kuri paši netiks galā, kur pietiks ar pašvaldības palīdzību, bet kur būs nepieciešams valsts atbalsts no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Tikmēr dienu vēlāk: Ministru kabinets otrdien, 8. augustā, pieņēma lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu 50 000 eiro apmērā Slovēnijai plūdu postošo seku mazināšanai.
Vietnē "Facebook" sabiedrība plaši apspriež šādu valdības rīcību.
Andris: "Tā mūsu valdība prot nosvērt pazemojošus pendeļus savējiem! Un tajā pašā laikā veicot karaliskus žestus izrādīšanai uz kāda cita rēķina.
Vai man žēl slovēņu? Protams, žēl. Bet uz planētas kataklizmas notiek katru dienu dažādās valstīs. Un mazā Latvija nespēj palīdzēt visiem. It īpaši, kad kataklizma nonāca viņas teritorijā un cieta viņas cilvēki. Šeit valstij būtu jāsāk sniegt palīdzība. Un tikai tad, kad visiem pietiks un līdzekļi paliek, var no malas darīt cēlus darbus.
Vienkārši Vides aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija nez kāpēc aizmirsa, no kā nodokļiem ir programma "līdzekļi neparedzētu izdevumu gadījumā". Starp citu, ja Latvijas valdība ļoti, ļoti vēlas palīdzēt slovēņiem finansiāli, tā to var viegli izdarīt, neielienot tautas kabatā. Premjera alga ir 7962 eiro, ministru alga ir 7052 eiro. Jūs teiktu - nu tas ir uz papīra. Un es teikšu - nu, tas joprojām ir bez visādām piemaksām. Kopumā mums ir 13 ministrijas plus premjers. Ja visi piešķirs vienreizēju pusalgu, tas skartajiem slovēņiem sasniegs 50 tūkstošus eiro.
Bet daļai cietušo Latvijas iedzīvotāju nebūs jāaizņemas nauda, ​​lai atjaunotu vētras skarto ekonomiku.
Kā ar ministriem? Un ministri to zaudējumu pat nepamanīs. Galu galā pat ar pusalgu viņiem būs tāda summa, kādu lielais vairums Latvijas iedzīvotāju saņem tikai savos mežonīgākajos sapņos," raksta Andris.
Ausma: Deputāti varētu pāris mēnešus atteikties no savām piemaksām, tā jau arī būtu palīdziba cietušajiem, varbūt vajadzētu paradīt labas gribas žestu!
Tanja: Ir kādas ziņas, kur citas valstis sūta naudu mūsu valstij?
Dzintra: Un tas ir normāli ? Kauns par mūsu valdību, bet pie mums jau tā ir ikdiena, ka vienmēr jācieš tiem, kuriem līdzekļu mazāk
Stase: Paši un tikai paši esam vainīgi pie visa kas šeit notiek, tāpēc arī ir visatļautība kāpt savai tautai uz sprandas
Inta: Kuras valstis šajā situācijā palīdz mums? Cipars pie valstu budžetiem, protams, nav dramatisks, tāds žests vien, bet mums tie 50000 šajā brīdī būtu vairāk noderējuši, kaut vai beigto stārķu aprakšanai...

Citi

Pasaulei jau ilgāku laiku dzīvojot līdzi dažādiem konfliktiem, ik pa laikam aktualizējas jautājums, kas notiktu, ja kāda no lielvalstīm izdomātu izmantot kodolieročus. Kā zināms, tad sekas būtu briesmīgas, tāpēc tiek darīts viss, lai konflikti tik tālu neaizietu. Zinātnieki pieaugošo risku ietekmē nolēma salīdzināt, kura lielvalsts būtu spēcīgāka.

Svarīgākais