Pieredzētais zobārstniecības klīnikā saceļ traci tviterī

© Pixabay

Soctīklos ar zināmu regulāritāti parādās cilvēku izklāstītas situācijas par valodu lietojumu Latvijā, kas satracina līdzcilvēkus, liekot uzdot retorisku jautājumu - kura (realitātē) ir valsts valoda Latvijā?

"Sēžu zobārstniecības uzgaidāmajā telpā. Ienāk vīrietis. Reģistratore: Labdien! Vīrietis: Zdrasķe. Reģistratore tūlīt pāriet uz krievu valodu. Aizdomājos. Būtu elementāra cieņa kaut sasveicināties latviski! Bet nē. Kāpēc runāt latviski? Visur taču visu arī krieviski nodrošina..." aizdomājas Zane.

Dmitry: Un to dara latvieši. 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas. Paši rok zemē savu valodu.

Zane: Mana ukraiņu kolēģe par savu pieredzi, kad latvieši, izdzirdot nelielu akcentu, tūlīt pāriet uz krievu val., teica: “Latvieši, runājiet latviski!” Darba devēji pieprasa runāt krieviski, lai izpatiktu klientiem? Pašiem liekas, ka tā vajag? Nezinu. Un tā tas turpinās, turpinās...

Signe: Kā jau praktiski visās ārstniecības iestādēs.

Fausts: Mediķi ir iedīdīti piemēroties pacientam. Tam ir saprotams humāns pamatojums, tomēr jāatzīst, ka stomatoloģijā retāk tiek glābtas dzīvības vai novērstas ļoti smagas kropļojošas sejas- te lielāka loma finansiālam aspektam: neizpatiksi klientam, aizies pie cita.

Fils: Tā ir milzu problēma visur,sevišķi pakalpojumu sfērā...un krievi to apzinās un speciāli ar smīnu runā un runās krieviski...,bez mums tik un tā neiztiksiet...

Mierīgi: Es šodien nošokējos- jaunākā dēla grupā latviešu puika runā krieviski, dzirdēju, ka mamma saka- viņš ar sevi arī krieviski runājas, kad spēlējas. Es būtu dziļi nelaimīga, ja manējam tāda kaite piemestos. Ģimenē runā latviski, viņš bērnu dārzā apguvis. Dārziņš skaitās latviešu.