Eksporta ieņēmumi Eiropā ir pieauguši ar naftu un gāzi bagātajā Norvēģijā, žurnālists Erki Erilaids raksta portālā "Postimees".
Norvēģijas Finanšu ministrija lēš, ka valsts naftas un gāzes pārdošanas apjomi šogad pieaugs līdz 1,38 triljoniem Norvēģijas kronu (128 miljardiem eiro). Tas ir pat par 21 procentiem vairāk nekā pērn uzstādītais rekords un gandrīz pieckārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar 288 miljardiem kronu 2021. gadā.
"Tā ir kara peļņa," CNBC sacīja Norvēģijas klimata fonda, zaļās domnīcas, direktors Larss Henriks Pāraps Mihelsens.
Norvēģijas milzīgā peļņa no fosilā kurināmā pārdošanas izraisīja karstas diskusijas par to, kam tērēt valsts "kara peļņu". Tāpat tiek apšaubīts, vai Norvēģijai joprojām ir godīgi iekasēt rekordlielus naftas un gāzes ieņēmumus laikā, kad Eiropā valda karš un ir enerģētikas krīze.
“Lielākā daļa Eiropas valstu kara dēļ paliek nabadzīgākas. Norvēģija kļūs bagātāka - daudz bagātāka,” kritiski norādīja Mihelsens.
"Šāda situācija noteikti nav mūsu radīta un mums tas nepatīk," sacīja arī Norvēģijas ārlietu ministra vietnieks Eivinds Vads Pētersons. Viņš arī apgalvoja, ka Eiropas energoapgādes drošībai ir svarīgi, lai Norvēģija uzturētu augstu gāzes ieguves līmeni.
