Cilvēkus aizkustina kādas ukrainietes sacītais latviešu valodā

© Ilze Šteinfelde

Jau gandrīz 300 dienas karš plosa Ukrainu. Miljoniem cilvēku ir devušies bēgļu gaitās, tostarp arī uz Latviju. Arī ukrainiete Mari. Viņa šajā laikā ir nedaudz jau apguvusi latviešu valodu un viņai ir kas sakāms.

Edgars: Latviešu karogs nekur nepazūd. Bet pašlaik ir ļoti svarīgi parādīt uz katra stūra, kurā ierakumu pusē mēs atrodamies. Lai līdzcilvēki neaizmirst. Principā esmu gatavs staigāt kaut ar varavīksnes karogu, ja vien vatei no tā acis degtu tāpat, kā no Ukrainas karoga šobrīd.

Debora: Mīlīgi!

Autors: Un tikai garā vājais pārmetīs, ka runā arī krieviski, ne jau tajā valodā ir problēma, viss ir attieksmē un domāšanā

Uģis: Tas tiešām bija ukrainietei jāpasaka, jo vietējie nejūtot grāvjus, bliež no visa spēka. Ja atbalsti, rādi abus karogus kopā!

Pilsonis: Ļoti cienījams, godīgs un prātīgs viedoklis.

Kristīne: Pilnībā piekrītu!

Mareks: Pat viņi to saprot, bet ne mūsējie

Peleks vilks: Par latviešu valodu - komplimenti. Par karogiem teiktu tā - man personīgi nevajag atgādināt, zem kāda karoga dzīvoju. Bet Ukrainas karodziņš vismaz vienu reizi ir bijis kā atgādinājums, ka neesmu pēc algas dienas veicis ziedojumu. Tīri praktisks viedoklis.

Citi

Publiskā vide bērniem ir drošāka, nekā varētu šķist, tomēr pieaugušajiem katru dienu ir jāuzņemas atbildība par drošas vides veidošanu, it īpaši savās mājās – tā sarunu festivālā “Lampa” diskusijā “Mūsu ielas, mūsu bērni: kur sākas drošības sajūta?” 21. jūnijā vienojās Valsts policijas Prevencijas biroja priekšnieks Andis Rinkevics, sociālo procesu pētniece Ilze Mileiko, TV raidījumu un pasākumu vadītāja Māra Sleja un “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Svarīgākais