Prognoze: vai tuvākajās divās nedēļās Latvijā gaidāms sniegs

tautaruna.lv schedule27.okt 2022

Kamēr sinoptiķi vēsta, ka Somijas ziemeļos Rovaniemi pilsētā izveidojusies jau 5 - 7 centrimetrus bieza sniega kārta, tikmēr Latvijā pēdējo dienu laikā jau vairākkārt lijis. Tiesa, jaunais meteorologs Martins Bergšteins, kurš mikroblogošanas vietnē twitter aktīvi informē par visu aktuālo saistībā ar laikapstākļiem, atbildējis uz jautājumu, vai tuvāko nedēļu laikā gaidāms sniegs.

"Santa Klausa ciematā, Rovaniemi, šodien izveidojusies pirmā noturīgā sniega sega (ap 5-7 cm). Latvijā, pirmais, slapjais sniegs, prognozēs vēl nav redzams," mikroblogošanas vietnē twitter savus sekotājus informē M.Bergšteins. Viņš arī piebilst, ka pagaidām neko konkrēti nevar teikt arī par ilgtermiņa prognozēm, bet nākamajās 14 dienās pirmais sniegs, visticamāk, nav gaidāms.

Santa Klausa ciematā, Rovaniemi, šodien izveidojusies pirmā noturīgā sniega sega (ap 5-7 cm). Latvijā, pirmais, slapjais sniegs, prognozēs vēl nav redzams. pic.twitter.com/8W4FYjQusK
— Martins Bergšteins (@MeteoLatvia) October 26, 2022

Arī šī brīža prognozes vietnē "AccuWeather" līdz šī gada 6.novembrim rāda, ka Latvijā dienas laikā termometra stabiņš nenoslīdēs zemāk par +6 grādu atzīmi, atsevišķās dienās gaidāms lietus. Maksimālā gaisa temperatūra dienā varētu būt ap +14 grādiem.

Tikmēr nedēļā no 7. līdz 18.novembrim dienā gaiss varētu iesilt no +6 līdz +8 grādiem, iespējams, atsevišķās dienās līs.

Atgādinām, ka arī meteorologs Jānis Trallis oktobra sākumā mikroblogošanas vietnē twitter norādīja, ka šobrīd neviens nezina, kāda būs ziema. "Lielākā daļa sezonālo prognožu rāda, ka vidējā gaisa temperatūra ziemā gaidāma virs normas, bet šādas prognozes ir gandrīz pirms katras ziemas un tās īsti neparāda aukstuma viļņu risku, jo pat siltās ziemās parasti ir aukstuma periodi," raksta meteorologs.

Tikmēr oktobrī ziņu aģentūra LETA vēstīja, ka 2022.-2023.gada ziema Baltijas valstīs būs siltāka par normu, savukārt nokrišņu daudzums gaidāms mazāks nekā ierasts, prognozē ASV uzņēmums "AccuWeather".

Meteorologi paredz, ka lielākā ciklonu aktivitāte ziemā būs nevis Ziemeļeiropā, bet gan Vidusjūras reģionā, kur gaidāmas vētras un liels nokrišņu daudzums, kas mazinās valdošo sausumu. Eiropas dienvidu pusē prognozēts arī lielāks sniega daudzums un labi slēpošanas apstākļi kalnos.

Daudzviet Eiropas ziemeļu un centrālajā daļā, tai skaitā Baltijas valstīs, anticiklonu dēļ gaidāms mazs nokrišņu daudzums un mazāks sniega daudzums nekā ierasts. Tas palielinās postoša kailsala risku.

Vienlaikus pastāv varbūtība, ka Baltijas valstis šķērsos cikloni no Vidusjūras, kas nereti sagādā intensīvu snigšanu un puteni, norāda "AccuWeather" speciālisti.

Eiropas dienvidu un centrālajā daļā, kā arī Britu salās vidējā gaisa temperatūra ziemā prognozēta tuvu normai, vietām tā var noslīdēt zem normas. Skandināvijā un Baltijā ziema prognozēta siltāka nekā vidēji pēdējās desmitgadēs.

Eiropas Savienības programmā "Copernicus" pieejamās prognozes liecina, ka lielā Eiropas daļā, arī Baltijas valstīs, atmosfēras spiediens ziemā gaidāms augstāks nekā ierasts. Tas nozīmē mazāku ciklonu aktivitāti, mazāk nokrišņu un vēja brāzmu, savukārt gaisa temperatūra būs atkarīga no anticiklonu izvietojuma. Neviena prognoze nevēsta, ka ziema būs sevišķi auksta, tāpat netiek prognozēts tik silts laiks kā 2019.-2020.gada ziemā.