Rostovskim ierosinājums, ko darīt ar ļaudīm, kas traucēs "uzvaras " pieminekļa nojaukšanu

© Gints Ivuškāns/F64

Valsts drošības dienesta (VDD) vērtējumā Pārdaugavā izvietotā Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tajā skaitā prokremliski noskaņotu personu centieni apturēt vai aizkavēt pieminekļa nojaukšanu, atzina VDD.

VDD pastāvīgi seko līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar Latvijas okupāciju slavinošā pieminekļa gaidāmo demontāžu. Lai apzinātu riskus valsts drošībai, VDD vērtē ar plānoto demontāžu saistītās norises gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

VDD atgādināja, ka pieminekli Pārdaugavā un citus padomju armiju slavinošus objektus, kas Latvijā uzstādīti okupācijas gados, Krievija ilgstoši ir izmantojusi kā nozīmīgus instrumentus pret mūsu valsti vērstajās ietekmes aktivitātēs.

Minētie objekti Krievijai kalpojuši tās ārpolitiskajām interesēm atbilstošas Otrā pasaules kara notikumu interpretācijas pamatošanai un Latvijā dzīvojošo tautiešu apvienošanai un noskaņošanai Krievijai labvēlīgi, lai palielinātu agresorvalsts ietekmi mūsu valstī.

Prognozējams, ka pieminekļa demontāžas laikā, līdzīgi kā citos Kremļa ārpolitikas interesēm neatbilstošos notikumos, pieaugs pret Latviju vērsto informatīvās ietekmes pasākumu intensitāte un agresivitāte, norādīja dienestā.

Šajā gadījumā to mērķis būs turpināt šķelt Latvijas sabiedrību, graut ticību Latvijas valsts pārvaldei, kā arī veicināt spriedzi un nedrošības sajūtu dažādos Latvijas sabiedrības segmentos.

VDD sadarbībā ar Valsts policiju un citiem dienestiem gatavojas dažādiem iespējamiem notikumu attīstības scenārijiem pieminekļa demontāžas laikā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis twitter publicējs ierosinājumu, ko darīt ar šādiem traucētājiem.

Viņa viedoklim piekrīt citi twitter lietotāji, ironizējot, ka "varbūt tādēļ tur 3 miljoni nojaukšanas izmaksas, jo iekļauj arī kādus repatriācijas izdevumus".

Jau ziņots, ka 5.augustā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja lēmumu par finansējuma piešķiršanu padomju armijai veltītā pieminekļa Pārdaugavā demontāžai.

Pieminekļa demontāžas būvnieks tika izraudzīts slēgtā aptaujas procedūrā. Lai gan būvnieks ir izvēlēts, pagaidām tā vārds netiek nosaukts, jo tiek izstrādāts pieminekļa demontāžas drošības protokols, lai nodrošinātu ne tikai pieminekļa demontāžas procesa drošību, bet arī izvairītos no iespējamiem provokācijas riskiem.

Kopumā pieminekļa nojaukšanai paredzēts tērēt ap 2,1 miljonu eiro.

Padomju armijai veltītā pieminekļa Pārdaugavā demontāžai plānots izlietot arī sabiedrības ziedojumu vākšanas akcijā iegūtos 268 383 eiro. Šo finansējumu plānots izmantot, lai sakoptu teritoriju pēc pieminekļa demontāžas. Tāpat paredzēts, ka valsts finansēs līdz 50% no kopējām demontāžas attiecināmajām izmaksām.

Ņemot vērā pieminekļa demontāžai atvēlēto laiku, būvnieks neizmantos konvencionālo nojaukšanas metodi. Visticamāk, ka piemineklis tiks demontēts, to nogāžot.

Kā liecina informācija tīmekļvietnē "rigaspieminekli.lv", "Piemineklis Padomju karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" Uzvaras parkā tika uzstādīts 1985.gadā. Tas ir alegorisks memoriāls ansamblis, kura centrā atrodas 79 metrus augsts obelisks, ko veido piecu dažāda augstuma skaldnes, kuras vainago piecstaru zvaigznes. Tas simbolizē piecus kara gadus un uzvaras salūtu.

Vairāku gadu garumā pie pieminekļa 9.maijā pulcējās tūkstošiem cilvēku - bijušajās Padomju Savienības teritorijās pēc atsevišķām iniciatīvām tika organizētas svinības Sarkanās armijas uzvarai pār pār nacistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Arī Latvijā joprojām daļa Latvijas sabiedrības piekopj tradīciju atzīmēt tā dēvētos Uzvaras svētkus, tomēr jau izsenis šis datums Austrumeiropā tiek identificēts ar Baltijas valstu okupāciju un aneksiju PSRS sastāvā.

Jautājums par to, vai Latvijā ir vieta padomju armijai veltītajam piemineklim Uzvaras parkā, īpaši aktualizējās līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Diskusijas par šiem jautājumiem ir noslēgušās, Saeimai pieņemot likumu, kas nosaka, ka līdz rudenim Latvijā jānovāc visi ar kapavietām nesaistītie padomju režīmam veltītie pieminekļi.

Svarīgākais