Krāsains ēdiens ir bijis iecienīts jau antīkajā pasaulē, un tolaik krāsvielas tam izgatavoja no dažādiem pārtikā izmantojamiem produktiem vai augiem. Par to, kur mūsdienās meklējamas dabīgās pārtikas krāsvielas, Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv raidījumā “Piecas garšas” stāstīja pavārs Ritvars Toms Logins, ziņo portāls "LSM.lv".
Jaucot dažādas krāsas, iegūstami neparastāki toņi - līdzīgi kā gleznojot.
Jārēķinās, ka tas ir dabīgs, svaigs produkts, un, neizmantojot uzreiz, to var sasaldēt, pēc tam - atkausēt. Īslaicīgi jāuzglabā ledusskapī.
Dabīgās krāsvielas ieteicams pievienot produktam pašas pēdējās, jo tikai tā varēs novērtēt vēlamo toni. Jārēķinās, ka cepšanas laikā tas izbalē. Produktos, kam nepieciešama atdzesēšana, krāsas būs košākas.
Iegūst, izmantojot vārītas vai ceptas bietes, ko sablendē, vai izmanto tikai vārītu biešu sulu.
Sablendē kazenes ar nelielu ūdens daudzumu. Izkāš caur marli vai ļoti smalku sietu, lai nebūtu ogu kauliņu. Iegūstamā krāsa ir ļoti izteikta spilgti tumši violeta. Pievienojot konditorejas izstrādājumiem, tie ir vecrozā vai lavandas krāsā.
Ceturtdaļu sarkanās kāpostgalviņas smalki sagriež, aplej ar glāzi ūdens un apmēram 20 minūtes vāra. Nokāš, iegūstot tumšu, violeti sarkanu novārījumu. Tam pievieno tējkaroti sodas. Veidojas ķīmiska reakcija, un šķidrums kļūst izteikti spilgti zils. Lai, iztvaikojot ūdenim, ekstrakta koncentrācija palielinātos, to vēl nedaudz pavāra.
Spinātus vai pētersīļus blanšē - sauju zaļumu uz 10 sekundēm iemet verdošā ūdenī, tad uz 1-2 minūtēm - ledusaukstā ūdenī. Sablendē, pievienojot nedaudz ūdens, un izkāš caur marli.
Sasaldē; pēc tam atkausējot ir jāraugās, lai iegūtā pārtikas krāsviela netiktu pārmērīgi karsēta un no koši zaļas tā nepārtaptu par sūnu zaļu. Arī krēmiem vai citiem produktiem pievieno tikai tad, ja tie ir atdzesēti, lai hlorofils nezaudētu savu košumu.
