"Kad nāks pārbaude - mācīs latviski", klavierskolotāja atklāj, ko stāsta skolēni

© Kaspars Krafts / F64

Sabiedrībā aizvien apspriež jautājumu, kas skar izglītību tikai latviešu valodā, analizēts tiek līdzšinējais bilingvālās izglītības modelis. Kāda skolotāja dalās sarunā, kāda bijusi ar saviem audzēkņiem.

Kā skaidro koalīcijas partija, pāreja uz mācībām latviski norit jau kopš 2004.gada, ieviešot bilingvālās izglītības modeli un palielinot latviešu valodas īpatsvaru visās izglītības pakāpēs. Kopš 2018.gada norit pakāpeniska pāreja uz mācībām lielākoties latviešu valodā, un 2021./2022.mācību gadā process noslēdzas - pašlaik mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50% līdz 80% mācību.

Analizējot situāciju ar esošo bilingvālās izglītības modeli mikroblogošanas vietnes "Twitter" lietotāji dalās pieredzē.

"Esmu klavierskolotāja, kam audzēkņi nāk no dažādām t.s. bilingvālajām skolām - latviski saprot retais, runā divi no 20+. Kad vaicāju, vai tad skolā nemāca latviešu valodā, tad visiem ir viena atbilde: mums skolotāji ikdienā māca krieviski, kad nāks pārbaude - mācīs latviski, " sieviete atstāsta sarunu ar klavierstundu audzēkņiem.

Kāda cita ar izglītības jomu saistīta "Twitter" lietotāja piebilst: "Meitene smaida pie sevis, kad runājam ar citu skolēnu, ka krievu skolas bieži tikai uz papīra bilingvālas, ka pēcāk augstskolā grūti. Kad beidzam runāt, meitene, kura parasti kautrējas runāt, paceļ acis un skaidri, skaļi saka "Tieši tāpēc pirms 2 gadiem atnācu uz latviešu skolu". Bilingvālās izglītības ideja ir izgāzusies un jāizbeidz sākot ar pirmsskolu. Problēmas ar skolotājiem ir prognozējamas un novēršamas savlaicīgi. Un, ja godīgi, kam mums vajadzīgi skolotāji, kas 30 gadu laikā nespēj iemācīties valodu tādā līmenī, lai strādātu bilingvāli?"

2022.gada maija sākumā Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz pamatizglītību nodrošināt tikai latviešu jeb valsts valodā.