Gerdai Koulai bija vien 18 gadi, kad viņa 1942. gadā nodeva adopcijā savu meitu Soniju. Bioloģiskā mātē savu meitu pēdējo reizi redzēja pirms 80 gadiem.
Pavisam nesen Gerda nosvinēja savu 98. dzimšanas dienu, ziņo "People".
Šī diena bija īpaša ne tikai ar to, ka tā bija viņas dzimšanas diena, bet arī tāpēc, ka pēc 80 gadus ilgas neredzēšanās, viņa pirmo reizi satika savu meitu.
Māte un meita savu dzīvi aizvadīja viena par otru neinteresējoties līdz brīdim, kad Sonijas dēls Stīvens pērn sāka pētīt dzimtas ciltskoku. Vīrietim par pārsteigumu izrādījās, ka viņa bioloģiskā vecmāmiņa joprojām ir dzīva. Tāpēc viņi nolēma sievieti uzmeklēt.
Gerda savu dzīvi šobrīd aizvada Toronto aprūpes namā. Viņa atzīst, ka nespēja noticēt tam, ka pēc vairāku desmitgažu neredzēšanās viņai izdosies satikt savu meitu. "Kad es to dzirdēju, es tam vienkārši nespēju noticēt. Tas man nozīmē tik daudz, ka varu pieredzēt šo mirkli," sajūsmināta bija Gerda.
Pansionātā tika sarīkotas svinības par godu Gerdas dzimšanas dienai un ģimenes atkalsatikšanās brīdim.
Sonija atklāj, ka bijusi ļoti satraukta pirms satika savu bioloģisko mammu. "Pirms vairāk nekā gada es nezināju, ka mana mamma joprojām ir dzīva. Es par viņu zināju ļoti maz. Es joprojām neko daudz nezinu. Man viņai ir jāuzdod tūkstoš jautājumi."
Gerda atzīst, ka meitu bija spiesta nodot adopcijai, pateicoties Otrajam pasaules karam. Gerda pēc izcelsmes ir ebrejiete, viņa esot bēgusi prom no Austrijas. Viņa devās bēgļu gaitās uz Angliju, tur viņa sastapa Sonijas tēvu. Viņu attiecības bija ļoti neveiksmīgas. Brīdī, kad Sonija nāca pasaulē, Gerda saprata, ka nespēs viena pienācīgi parūpēties par mazuli, tāpēc nolēma viņu nodot adopcijai. "Man šķita, ka tas būs tikai godīgi pret viņu."
Gerda sacīja, ka lēmums nebija viegls, norādot, ka viņa būtu mēģinājusi audzināt Soniju, "ja būtu bijusi labākā situācijā".
