Ukrainas laikraksta "Ukrainskaja Pravda" rīcībā nonākusi sarakste no slēgtās čata grupas "Telegram" kanālā, kas saucas "Par mūsējiem". Tajā ir iesaistījušies dažādu vienību Krievijas armijas karavīri.
No pirmajiem ziņojumiem čatā, kas datēts ar 27. februāri, ir skaidrs, ka galvenā Krievijas militārpersonu saziņas tēma ir viņu bojā gājušo, ievainoto, sagūstīto vai to draugu meklēšana, kuri nesazinās. Spriežot pēc pašu militārpersonu sniegtās informācijas, jau trešajā pilna mēroga ofensīvas dienā tādu bija daudz, secina "Ukrainskaja Pravda".
Militārpersonas saka, ka Krievijas armijā Ukrainā viss ir slikti, un tāpēc viņam nav vēlēšanās karot:
Esam tikai gaļa
Līdzās informācijai par bojāgājušajiem un ievainotajiem, trešais lielākais ziņu skaits ir vilšanās Krievijas armijas stāvoklī un "speciālās operācijas" norisē. Attiecīgie ziņojumi tērzēšanā parādās gandrīz nekavējoties.
"Krievijas armija, b***! Sūta karā ar "mirušu" tehniku";
"Visi komandieri nogalināti.""
"Parīt mūs sūta uz turieni, b***".
"Esmu vienīgais palicis no sava bataljona"
"Tikko paziņu no mana ciema nogalināja. Viņam mājās sieva un zīdainītis".
"No 200 50% nogalināti"
"Puiši, pasakiet, vai Vovas teiktais, ka obligātā dienesta karavīri nepiedalās "operācijā" ir meli [šajā vietā tika lietots krievu lamuvārds]?". Viņam atbild: "Jā. Vai arī ātri piespiež parakstīt līgumu".
Sarakste arī liecina, ka dažādām Krievijas armijas vienībām vai atsevišķiem karavīriem FSB ir kuratori.
Sūtiet uz *** [krievu lamuvārds] tos pazīstamos, kuri 100 gadus par Jums nav intersējušies, bet tagad pēkšņi sāk uzdot jautājumus.
Periodiski uz čatu tiek nosūtīti propagandas materiāli, kuru mērķis ir motivēt militārpersonas cīnīties pret Ukrainu. Lielākoties armijnieki ir pārliecināti, ka Ukrainas armija zaudē, un aicina atbalstīt Krievijas prezidentu. Piemēram: "Lai kā jūs izturētos pret Putinu, tagad mūsu politiskajai un militārajai vadībai ir vajadzīgs mūsu atbalsts", "Karš noteikti ir slikti, bet zaudēt karu ir vēl ļaunāk."
Kara sākumā daudz informācijas par Putina jahtām un pilīm sāka parādīties publiski , taču "aģitatori" uz šiem jautājumiem neatbildēja un manipulatīvi aicināja cīnīties nevis par režīma bagātību, bet gan par "vēsturisko taisnīgumu".
