Vakardienas protesta akcijas atskaņas: "Man trūkst vārdu!"

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Trešdienas pusdienlaikā Rīgā pie Krievijas vēstniecības vairāk kā 100 sievietes protestēja pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā. 

Protesta akcijā, simboliski ilustrējot seksuālās vardarbības nežēlību, pretim Krievijas vēstniecībai bija pulcējušās sievietes baltā apakšveļā, kas notraipīta asiņu krāsā, ar aizsegtām sejām un aiz muguras sasietām rokām.

Līdzīgas akcijas, solidarizējoties ar Ukrainas sievietēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības, jau norisinājušās Viļņā un Tallinā. Seksuālā vardarbība ir vēl viens Krievijas armijas ierocis, ko sistemātiski izmanto pret civiliedzīvotājiem līdzās raķetēm, tankiem un granātām.

Kā norāda akcijas rīkotāji, katru dienu tiek publiskoti aizvien jauni necilvēcīgi pieredzes stāsti no Ukrainas. Sievietes tiek izvarotas, spīdzinātas un nogalinātas savu bērnu acu priekšā, no seksuālās vardarbības cieš arī nepilngadīgas meitenes un pavisam mazi bērni.

Akcija nepalika neapmanīta arī soctīklos. Viens no viedokļiem guva gana lielu atbalstu.

Santa: "Es nezinu vai vēl kaut kā var komentēt Ukrainā notiekošo, patiesībā pasaulē notiekošo. Mēs esam izrunājuši savas dvēseles sausas par šīm ellīgajām zvērībām ko cilvēks var nodarīt cilvēkam.

Mēs paliekam bez elpas, vērojot Eiropas gļēvulību atteikties no dzīves ērtībām, lai beidzot pārtrauktu sponsorēt Krievijas veikto kara darbību Ukrainā.

Bet mēs katrs esam spējīgi veikt simt un vienu mazo darbību, lai paustu savu nostāju, lai vērstu savu un citu ikdienu labāku, lai pieprasītu taisnību, lai palīdzētu viens otram un palīdzētu tiem, kas vienu vai citu iemeslu dēļ šobrīd palikuši Ukrainā un ir visklātesošākie elles šausmām.

Šorīt, pretī Krievijas vēstniecībai, brīvprātīgi bija pulcējušās ap 200 sieviešu, tostarp arī no Ukrainas, lai parādītu savu nostāju un vērstu pasaules uzmanību uz Krievijas iebrucēju veiktajiem seksuālās vardarbības noziegumiem Ukrainā, pret sievietēm, meitenēm, bērniem un zīdaiņiem.
Līdzīgas akcijas tikko norisinājušās Igaunijā,Lietuvā un Polijā.
Un man trūkst vārdu, ka mūsu vidū, 21.gs., ir tieši sievietes, kas spējīgas moralizēt, ka šeit redzamie skati esot amorāli. Kurām vēmiens nākot nevis no bērnu un sieviešu izvarošanām Ukrainā, bet no pusplikiem dibeniem, kas lieki vairojot negatīvo enerģiju, provocējot vīriešus un kā nu bez bērnu psihes traumēšanas.
Paldies tiem, kas Latvijā un pasaulē drosmīgi organizē šīs protesta akcijas, paldies tām, kuras vēl drosmīgāk tajās piedalās un paldies vīriešiem, kas pauž savu atbalstu sievietēm, kas tās sargā gan karā, gan mierā un gatavi saplosīt tos kropļus, kas paveikuši prātam neaptveramās zvērības."

Svarīgākais