Internetā izplatījies stāsts par Ukrainas tankistu Sergeju, kurš sešus kilometrus uz elkoņiem un ceļiem, ar lauztām kājām un nepārtrauktā apšaudē, spēja aizbēgt (aizrāpot) un tikt pie savējiem cīņas biedriem.
Tanks T-64, kuru vadīja Sergejs, iebrauca ciematā Ukrainas dienvidos un uzsprāga, uzbraucot uz ienaidnieka mīnas. Kad Sergejs nāca atguva samaņu, viņš saprata, ka ir smagi ievainots un atrodas degošā tankā. Sergejs nolēma, ka viņam nekavējoties jātiek ārā, ja vēlas izdzīvot. Ar lielu spēku izkāpis no tanka, viņš sāka rāpot pa ceļu.
Pēc tam ukraiņu karavīrs bija spiests rakt zemē bedres, lai viņu neatrastu Krievijas karavīri. "Ja viņi mani atradīs, es nepalikšu dzīvs," pazibēja Sergeja galvā un, aizturējis elpu, viņš vēl vairāk ierakās zemē.
Krievi aizgāja, bet sākās cita kauja. Sergejs nolēma mēģināt tikt pie savējiem, un viņam tas izdevās. Sešus kilometrus viņš rāpoja uz ceļiem un elkoņiem, un vienā no kalniem telefons sāka uztvert savienojumu. Tā viņš sazinājās ar Ukraiņu karavīriem.
Sergejs paskaidroja, kur atrodas, un tad ar pēdējiem spēkiem turpināja rāpot pretī gaidītajai palīdzībai. Cīņas brāļi ieradās laicīgi, viņi izglāba Sergeju, kad viņam vairs nebija spēka pat izrunāt ne vārda, nemaz nerunājot par pārvietošanos. Viņš tika izvests no kaujas zonas un nodots ārstiem.
